Taurupes pamatskola

Halovīns (atvasināts no angļu valodas – Halloween) apzīmē Visu svēto dienas priekšvakaru jeb Visu Svēto vakaru, kas norisinās 31. oktobra vakarā.

Tradīcija svinēt Visu Svēto vakaru pirms novembra iestāšanās, ir izplatīta lielā daļā pasaules – arī Baltijā. Tomēr agrāk šie svētki bija daudz mazāk komerciāli un  globalizēti – tie vairāk tika svinēti klusumā, ģimenes lokā. Galvenokārt amerikāņu popkultūras rezultātā šobrīd Halovīna galvenās divas tradīcijas ir pārģērbties par mošķiem un spokiem, kā arī staigāt apkārt pa mājām, prasot saldumus. Izplatītākie tēli par ko bērni pārģērbjas, ir spoki, raganas, miroņi, zombiji un cita veida mošķi. Latvijā gan šādai tradīcijai īsti nav vēsturiska pamatojuma un tā balstās uz bērnu vēlmi iegūt saldumus.

Var šķist, ka Halovīni radušies Amerikā, jo tur šie ir vieni no gada gaidītākajiem svētkiem, taču tie radās pavisam citur. Tiek uzskatīts, ka šie svētki radās pirms 2000 gadiem Īrijā. Halovīna pirmsākumi meklējami senajos ķeltu svētkos “Samhain” – ražas sezonas beigu svinībās. Toreiz, pirms 2000 gadiem, cilvēki uzskatīja, ka 31. oktobris ir diena, kad dzīvo un mirušo pasaule kļūst vienota. Mirušie šajā dienā atdzīvojas un var radīt postījumus. Veids, kā atbaidīt mirušos un pasargāt dzīvo pasauli, ir valkāt biedējošas maskas un kostīmus. Halovīnā tiek grebti ķirbji ar svecīti iekšpusē, lai svētkos atbaidītu ļaunos garus.

Halovīnu filmu pēcpusdienā pats filmu neskatījos, bet kā pašpārvaldes dalībnieks apkalpoju citus. No skolas biedru atsauksmēm sapratu, ka pasākums bija izdevies. Ričs

Ļoti patika tā šausmene, ko mēs skatījāmies skolā, bija smieklīga un bailīga. Halovīnu vakarā bija interesanti un dabūju pietiekami daudz konfekšu. Artūrs

Halovīnos mēs skatījāmies šausmeni, bija ļoti forša, Gribētos vēl tādus pasākumus. Emīls