Koncerts   “Šausmas operā”

Projekta “Skolas soma” ietvaros mūsu skolas skolēniem bija iespēja youtube platformā baudīt koncertu  "Šausmas operā”. Komiska un atraktīva koncertprogramma – izglītojoši izklaidējošs “šovs”, kurā uz skatuves ar klausītājiem tikās divu dramatisku balsu īpašnieki - tenors un kontrtenors (Mikus Abaroniņš un Jānis Ķirsis), lai kopā parādītu, kādas “šausmas” var likt sajust stipras un skanīgas operas balsis. Caur komisko un atraktīvo it visā talantīgie puiši skolēniem ļāva uzzināt par operas skanējuma nozīmi tās dramaturģiskā stāsta atklāšanā, tā palīdzot labāk izprast operas žanru, kā arī ļaut iepazīt balss skanējuma daudzveidību. Puiši izdziedāja dažas no slavenāko operu ārijām, noslēdzot ar populārās mūzikas dziesmu, kas ieguva pavisam pārsteidzošu skanējumu, izdziedot operas manierē. Starp citiem skaņdarbiem, programmā skanēja Žorža Bizē operas “Karmena” fragmenti, Dž. Rosīnī “Kaķu duets”, neapoliešu tautasdziesma, savu vietu operas “šausmu” parādē atrada arī latviešu komponistu K. Lāča un R. Paula dziesmas.

Estere Keita: “Šausmas operā” bija ļoti  interesantas, smieklīgas un uzmundrinošas. Man ļoti patika un bija jauki skatīties, iesaku citiem noskatīties, kas vēl to nav izdarījuši.

Krista: Bija ļoti interesanti, laiks pagāja ļoti ātri. Man patika atbildēt uz jautājumiem, puiši atdarināja seno.

Mana sapņu dāvana Ziemassvētkos

Skaistais Ziemassvētku mēnesis. Brīnumu un cerību laiks. Daudziem svētku gaidīšanas laiks sākas ar Adventes vainaga ienešanu mājās un lūkošanos siltajās svecīšu liesmiņās. Daudziem svētkus sagaidīt palīdz Adventes kalendāra lodziņu atvēršana. Kāds cits noteikti gatavo dāvanas saviem mīļajiem, lai pārsteigtu tos Ziemassvētkos. Ko Taurupes pamatskolas skolēni vēlētos lūgt Ziemassvētku vecītim?

Visi kaut ko vēlas Ziemassvētku vakarā vai raksta vēstuli Ziemassvētku vecītim. Ja nebūtu limitu dāvanai, tad mana vēlme būtu kaut kas elektronisks, bet tas nebūtu ne telefons, dators vai kaut kāda video spēle. Tas būtu grafiskais ekrāns. Pēdējos divus gadus es vairs nezīmēju uz baltas lapas, bet datorā elektroniski. Grafiskajā ekrānā būtu lielāka krāsu gamma un ērtāk zīmēt.

Ja vēlēšanās būtu globāla, tad tāpat kā visi gribētu, lai tas vīruss iekristu milzīgā bezdibenī un no tā nekad netiktu ārā. Tas jau gadu ir uzrāpies visiem uz muguras un citreiz liekas, ka nekad neatstās mūs.                                                                                                      Marika

Vislabākā dāvana, ko varu saviem mīļajiem sniegt Ziemassvētkos, ir manis paša radīti svētki. Lai mana mamma un tētis var svinēt svētkus, kā tie darīja bērnībā, gluži tāpat kā es, noskatīdamies mūsu  Ziemassvētku gara dzimšanu. Es ar prieku vēlētos padarīt viņus tiešām laimīgus, reizē ar to gūt lepnumu par sevi. Cik ļoti no sirds darot, gribot labu, vari dot kādam dāvanu un pat sirsnīgas atmiņas par bērnību. Šādu dāvanu es vēlos dot cilvēkiem, kuri nu jau 15 gadus  Ziemassvētkos, neskatoties  ne uz kādām grūtībām un šķēršļiem, mani un mazo brāli cenšas padarīt  par ļoti laimīgiem.                                                             Silvestrs

Šogad Ziemassvētki tiks svinēti ļoti klusi un vientuļi savās mājās, jo ierobežojumu dēļ nedrīkst pulcēties. Nenotiks neviens pasākums. Es svētkos negribu saņemt nevienu dāvanu, bet vēlos, lai notiktu brīnums un beigtos šis murgs. Gribētos, lai svētkos mēs varētu būt kopā ar cilvēkiem, kurus mīlam, lai varētu apskaut un samīļot, lai varētu sapulcēties visi kopā un nosvinēt radu lokā.                                                                                           Elīna

Ja man būtu iespēja jebko lūgt Ziemassvētku vecītim, tad savai ģimenei es gribētu uzdāvināt māju. Vēl gribētu kopā ar ģimeni doties kādā tālā ceļojumā. Pati sev es dāvinātu mocīti, arī  brālis  noteikti priecātos par lielu, skaistu un ātru moci. Māsām dāvinātu jaunākus un ātrākus telefonus, bet mazajai māsiņai – daudz, daudz mantu un dažādu drēbīšu. Mammai gribētu uzdāvināt frizieru kursus, jo tā ir viņas sapņu profesija. Tētim – jaunu mašīnu. Omei – dzīvokli ar ērtībām.                                                                                                   Kristela

Ziemassvētki ir mani mīļākie svētki. Ne tāpēc, ka var saņemt daudz dāvanu, bet iepriecina visas mūsu ģimenes svētku tradīcijas – Ziemassvētku dziesmas, eglītes rotāšana, piparkūku un pīrāgu cepšana, mājas uzpošana un vecīša gaidīšana, par ko vislielākais prieks mazajai māsai. Es šogad Ziemassvētkos nevēlos saņemt dāvanas, jo man viss jau ir. Ja būtu iespēja, es apdāvinātu citus ar kaut ko, kas viņiem vajadzīgs vairāk nekā man. Visvairāk gribētos, lai vīruss beidzas, un viss ir tā kā agrāk.                                                        Kristiāna Līva

Ziemassvētkos galvenās nav materiālās dāvanas. Visvairāk par visu vēlos, lai manā ģimenē valda saticība. Manuprāt, tas ir galvenais, jo nauda nav laimes kompass, kas spēs norādīt pareizo virzienu. Ziemassvētki ir dāvināšanas laiks, kad ikvienā sirdī virmo devīgums, sirsnīgums, svētku noskaņojums un, protams, mīlestība. Joprojām atceros, kā vecākus iepriecināja pat mazs mans zīmējums. Tie ir noglabāti atmiņu kastītē, kas arī man kādreiz nozīmēs ļoti daudz. Svētki ir īstais laiks, ko pavadīt kopā ar ģimeni. Kopīgi izrotāt eglīti, dāvināt to, kas pašam vistuvāk sirdij, zinot, ka vari nesaņemt pretī visvairāk kāroto. Svētkos galvenais ir kopā būšana, bet dāvanas ir tikai tāds simbolisks mīlestības un rūpju apliecinājums.                                                                                                 Ingus

Es negribu Ziemassvētku dāvanas, tikai vēlētos, lai Dievs manai omei uzdāvina veselību. Ziemassvētkos gribētu visiem dāvināt savu smaidu, jo daudzi cilvēki nav priecīgi.

Kristiāna Marija

Mana sapņu dāvana, lai šajos Ziemassvētkos  visa ģimene būtu mājās, lai mēs varētu aizbraukt pie kāda ciemos.  Gribas, lai ātrāk beigtos karantīnas murgs, lai atsāktos mācības skolā, lai skolotājiem darbs atgrieztos normālās sliedēs.                                      Ralfs Artūrs

Man ir daudz sapņu dāvanu, bet visvairāk vēlos vienu lielu dāvanu. Jau kopš agras bērnības esmu vēlējusies sintezatoru. Pie manas vecmāmiņas ir sintezators, tur aizbraucot, man ļoti patīk spēlēt. Esmu iemācījusies spēlēt 15 dziesmas. Esmu pataupījusi vietu zem eglītes šai Ziemassvētku dāvanai. Varbūt brīnums notiks?                                                             Ieva

Ziemassvētkus es vēlētos siltu un saulainu laiku. Mājās – koši zaļu eglīti ar lieliem bumbuļiem un sprakšķošām gaismām. Gribētu, lai maniem vecākiem būtu daudz naudas, lai viņi būtu priecīgi. Brālim uzdāvinātu viņa mīļāko mantu. Pasaulē gribētos, lai nenotiek zemestrīces, vulkāna izvirdumi vai kādas citas katastrofas, lai pazustu Covid-19, lai cilvēki dzīvotu 100 gadus.                                                                                                           Ralfs

Ziemassvētkos vēlos, lai visiem ir dāvanas, daudz, daudz piparkūku, mandarīnu. Lai visi ir laimīgi savās ģimenēs! Lai ir svētku sajūta starp savējiem! Sev Ziemassvētku dāvanā gribētu sunīti, ar kuru spēlēties, dauzīties, vienkārši samīļot un iziet ārā pastaigāties. Salvis

Savai ģimenei gribētu dāvināt vislabākos Ziemassvētkus, lai visa mūsu lielā ģimene ir kopā, bet vīrusa dēļ tā nenotiks. Vecākiem un vecvecākiem Ziemassvētkos sagatavošu kādu dāvaniņu, bet mana lielākā dāvana – kopā būšana ar savējiem.                                  Sabīne

Ja man būtu daudz naudas, tad mammai Ziemassvētkos gribētu uzdāvināt jaunu veļasmašīnu, jo tā jau ir veca. Omei – cepeškrāsni, lai var cept garšīgās kūkas, un arī jaunu televizoru. Sev gribētu uzdāvināt motorolleri, lai tas būtu reģistrēts un varētu braukt pa lielceļu. Brālim – dāvinātu jaunu mašīnu.                                                      Roberts Kristiāns

Talka likteņdārzā

19. septembrī Pasaules talkas dienā mūsu skolas Award pulciņa dalībnieki kopā ar citām vienībām piedalījās ikgadējā talkā Likteņdārzā.

Kopā 90 talcinieki no visas Latvijas sagatavoja kociņus ziemai, mielojās ar gardu zupu un devās ekskursijā pa Likteņdārzu. Paldies aktīvajiem jauniešiem par atsaucību un darbu, skolotājai Ligitai Millerei par uzaicinājumu piedalīties!

·         Likteņdārzā bija ļoti interesanti. Darbs nebija grūts. Iepazinu jaunus draugus. Mums bija ap kokiem jāapliek sasmalcinātas skaidas. Kristiāna Līva

Olimpiskā diena

18. septembrī Ogres stadionā pulcējās Ogres novada izglītības iestāžu audzēkņi tradicionālajā pasākumā “Olimpiskā diena”, kuras devīze bija “Mēs esam#sportiņā”.

Šajā dienā vingroja un sportoja visos Latvijas novados. Tāpat kā citur Latvijā, arī Ogres stadionā rīts sākās ar kopīgu vingrošanu, pēc tam notika stafetes – 4 x 100 m, pretstafete 12 x 60 m, zviedru stafete 100 x 200 x 300 x 400.

Mūsu skolu sacensībās pārstāvēja Intars Niks Kaiva, Krista Ozerinska, Estere Keita Līcīte, Beāte Seila Dzalba, Sabīne Cīrule, Salvis Zariņš, Everts Bukovskis, Kristiāna Līva Līcīte, Ingus Šteins, Kristiāna Marija Vaniņa, Ralfs Artūrs Vaniņš, Silvestrs Dzalbs, Kristela Ozerinska. Liels prieks par mūsu sportiskajiem skolēniem (lielo skolu konkurencē stafetēs izcīnījām 3.vietu!).Paldies sporta skolotājam par ieguldīto darbu, audzinot sportiskus un fiziski aktīvus skolēnus.

·         Jau vairākus gadus piedalos Olimpiskajā dienā. Braucu, lai pavadītu laiku sportojot un cīnoties, nebēdāju, ka ne vienmēr ir augsti rezultāti. Visi centās, bet vienmēr var labāk. Uzskatu, galvenais ir piedalīties un cīnīties. Kristela

·         Olimpiskajā dienā es skrēju pretstafeti un zviedru stafeti. Pretstafeti bija ļoti vienkārši skriet, bet zviedru stafetē bija jāskrien 300 m. Tas bija daudz, pie beigām man  jau sāka palikt slikti. Kristiāna Marija

·         Olimpiskajā dienā Ogrē mana komanda – Ingus Šteins, Silvestrs Dzalbs, Miks Saulītis un Artjoms Antanovičs – izcīnīja 3.vietu, par to ir liels prieks. Ingus

·         Mums paveicās lieliski noskriet 4x100 stafeti, kurā ieguvām 3.vietu. Mēs bijām pārsteigti un priecīgi par izdarīto un sasniegto. Silvestrs

·         Piedalījos tikai pretstafetes skrējienā, pārējā laikā jutu līdzi citiem. Sabīne

Tēvu diena Taurupes pamatskolā

Septembra otrajā svētdienā tiek atzīmēta Tēva diena, kad ar īpašu uzmanību un sveicieniem varam pateikties saviem tētiem par visu to lielo gādību un mīlestību, ko esam saņēmuši dzīves laikā.

Pasaulē Tēva dienai ir nedaudz vairāk kā simts gadu sena vēsture. Svētku ideja aizsākās ASV 20.gadsimta sākumā un pamazām kļuva aizvien populārāka, līdz daudzās pasaules valstīs tika pasludināta par oficiāli svinamu dienu.
Latvijā Tēva diena tiek atzīmēta kopš 2008.gada. Lai gan tradīcijas dažādās valstīs atšķiras, svētku sākotnējā ideja palikusi nemainīga - pateikt paldies tētiem par viņu mīļumu, spēku un izturību, audzinot savus bērnus.

Arī daudzās skolās notiek kopīgi pasākumiem tēviem un viņu atvasēm. Taurupes pamatskolā vairākus gadus risinājās futbola turnīrs, kurā spēkiem mērojās tēvu un viņu atvašu veidotās komandas. Pagājušajā gadā vecāki izteica priekšlikumu, ka vajag kaut ko mainīt, ieviest jaunas iedejas šo svētku rīkošanā.

Šogad Tēvu dienas pasākums risinājās ar devīzi   «Laid pa vējam». Tēvi kopā ar bērniem meistarklasē iemācījās  veidot neparastus, krāsainus un burvīgus pūķus.

Pasākuma organizatore skolotāja Ligita Millere atzina: «Kas var būt lielākā dāvana vissuperīgākajām tētim kā kopā būšana ar saviem mīļajiem. Šoreiz pirmo reizi visi kopā meistarojām krāsainos pūķus. Viegli palaist pa vējam, priecāties un pabaudīt neikdienišķo. Tikmēr  skolas parkā tika sarūpēts māmiņu cienasts. Paldies visiem!»

Sagaidot Juglas kauju 103. gadadienu

Jau sesto gadu pēc kārtas vairāk kā 800 skolēni Zilajos kalnos pulcējās militāri patriotiskās audzināšanas pārgājienā “Sagaidot Juglas kauju 103. gadadienu”.

Gājienā pulcējās Ogres un Ikšķiles novadu skolu 5.-12.klašu audzēkņi, kas kājām mērojot ceļu no skolām Ogrē, Ikšķilē un Tīnūžos, pulcējās pie Dubkalnu ūdenskrātuves. Tur viņus uzrunāja Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, aicinot vienmēr atcerēties, kādu cenu maksāja mūsu vectēvi par brīvu un neatkarīgu valsti. “Mīliet un cienīt savu valsti, un nododiet nākamajām paaudzēt to tādu, par kādu cīnījās mūsu vectēvi - neatkarīgu un ar vienu valsts valodu.”

Savukārt Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš atzīmēja, ka 1917. gadā notikušās Juglas kaujas deva iespēju izveidot mūsu valsti. Viņš aicināja novērtēt to, ka mums ir sava valsts, un būt lepniem par tautas dēliem, kas šo valsti aizstāv, kā arī vēlēja, lai šī Ogres un Ikšķiles novada pašvaldību izveidotā tradīcija arī turpmāk tiktu saglabāta.

Klātesošos uzrunāja arī Zemessardzes 54.inženiertehniskā bataljona komandieris pulkvežleitnants Ainārs Rauza, uzsverot, ka Latvijas zemessargi vienmēr ir tikuši augsti novērtēti ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskajās operācijās. “Mēs esam pierādījuši, ka mums var uzticēties un esam ievērojams spēks. Uz mūsu karavīriem var paļauties, un par Latvijas neatkarību viņi gatavi ir ziedot pašu svarīgāko, kas viņiem ir.”

Savukārt Zemessardzes 54.inženiertehniskā bataljonakapelāns Ivars Babris atzīmēja, ka ne jau bruņojums nodrošina uzvaru, bet gars, kas mūsos mājo. Viņam ir liels prieks par jauniešiem, kas piedalās šajā pasākumā, iespaidojas, iegūst garu un stājas zemessardzes rindās.

Pasākumā Zemessardzes 54.inženiertehniskā bataljona tika uzņemti 9 jauni zemessargi, dziedāja Ogres 1. vidusskolas zēnu ansamblis. Skolēni varēja aplūkot militāro tehniku, kā arī 20 kontrolpunktos veikt dažādas sportiskās un izzinošās aktivitātes, ko bija sagatavojis Zemessardzes 54. inženiertehniskais bataljons, Ogres Vēstures un mākslas muzejs, Ogres novada Tūrisma informācijas centrs, Ikšķiles novada Tūrisma informācijas centrs, Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības divizions un citi. Savukārt ugunsdzēšanas un glābšanas paraugdemonstrējumus nodrošināja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku aviācijas bāzes Aviācijas eskadriļa. Skolēniem bija sarūpēts arī īsta karavīra cienīgs azaids - putra un silta tēja.

Gājiens tiek rīkots ar mērķi izkopt savu nacionālo pašapziņu un piederības sajūtu Latvijai, izzināt vēsturi un godināt strēlniekus. Pasākumu pēc Ogres un Ikšķiles novadu iniciatīvas organizē Ikšķiles un Ogres pašvaldības, Ogres un Ikšķiles novadu pašvaldību aģentūra "Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa „Zilie kalni” attīstības aģentūra" un biedrība "Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skola".

Skolu sadraudzības Sporta diena 

Jau desmito gadu pēc kārtas jaunā mācību gada ieskaņā aizraujošā Sporta svētku dienā tikās Mazozolu, Meņģeles un Taurupes izglītības iestāžu skolēni un pedagogi. 

Šogad izklaidējoši sportiskos etapus un stafetes organizēja visu trīs skolu pedagogi pārstāvji. Prieks, ka iesakņojusies tradīcija ik gadu turpinās un  veicina draudzību starp triju skolu audzēkņiem.

Galvenais sacensību tiesnesis bija Taurupes pamatskolas sporta skolotājs Arvīds Bogdāns, bet stafešu organizatori un tiesneši mājniekiem Guna Daugule, Ineta  Frēliha, Daina Švikstiņa. Meņģeliešus pārstāvēja Olita Rudzīte, Irēna Andriksone, Ingrīda Ķezbere, Ilona Sineviča, Vita Tēraude, mazozoliešus – Vera Gruzniņa, Ina Šīrone, Ineta Dreimane, Vija Jēkabsone, Liene Millere, Daiga Zamarina,

Jaunajiem sportistiem, kuri tika sadalīti jauktajās komandās pa desmit skolēniem katrā, vajadzēja sevi pierādīt 9 stafetēs divu apļu gaitā. Kā ierasts, draudzīgi samiksētās vienības startēja ar pašdarinātu nosaukumu. To vidū bija «Statoil», «Sīkaļas», «Žiglie», «Sprīdīši», «Vētra», «Tvisteri», «Ubs», «Pipari» un «Spridzeklīši». Stafetes (kopskaitā veselas 18) bija ļoti daudzveidīgas. Tās neprasīja fizisku spēku un izcilas ātruma īpašības, bet dalībniekiem nācās likt lietā asprātību, izveicību, lokanību, pacietību, uzmanību, aprēķinu, pareizu taktisko risinājumu un komandas saliedētību.

Sporta dienas noslēgumā garšīgu suminājumu saņēma visas jauktās komandas. Katra komanda izvirzīja arī vienu īpašo dalībnieku, kurš pēc biedru vērtējuma bija vislabākais organizators, izpalīdzīgākais, atbildīgākais, draudzīgākais, aktīvākais, sportiskākais.

Saskaitot atsevišķās disciplīnās iegūtās vietas un punktus, kļuva skaidrs, ka 9 komandu cīņā uzvarēja «Spridzeklīši». Komandā spridzināja taurupieši Artūrs Ieviņš, Everts Bukovskis, Ieva Avricēviča, Estere Keita Līcīte, mazozolieši Keita Vonoga, Lāsma Kalēja, Ritvars Morkāns, Kristaps Aleksandrs Gromovs, kā arī meņģelieši Undīne Millere un Adrians Jurģis.  2.vietā ierindojās «Pipari», trešie -  «Vētra». Bez šaubām, vinnētāji bija visi...

Zinību diena Taurupes pamatskolā

Kad naktis kļūst garākas un tumšākas, ābeles līkst no ražas smaguma, pīlādžogas tvīkst arvien košāk, dārzos slienas gladiolu zobeni un visās varavīksnes krāsās zied asteres, droša zīme -  klāt Zinību diena skolas bērniem, kuri pa vasaru pastiepušies, iedeguši, reizē skaļi, nedaudz apmulsuši un satraukušies – kāds nu būs jaunais mācību gads šajā dīvainajā laikā.

Taurupes pamatskolas skolēniem šajā 1.septembrī svētkus radīja skolas pedagogi un vecāki,  sniedzot gan muzikālus priekšnesumus, gan aicinot padomāt par vērtībām.

Vērtības un to izpausmi tikumos cilvēki apgūst visu mūžu, arī ārpus izglītības iestāžu sienām. Skolēni sev nozīmīgās vērtības saredz ikdienas saziņā un mijiedarbē gan ģimenē, gan skolā, gan draugu un plašākas sabiedrības lokā.

Skolotāji, pārlapojot nezūdošās vērtības literatūrā, aicināja skolēnus aizdomāties par svarīgākajām dzīves vērtībām. Lai katram no mums būtu kāds, kuram varētu teikt tāpat kā Vinnijs Pūks: “Katra diena, ko pavadām kopā, ir mana mīļākā diena. Ja kādreiz pienāk diena, kad mēs nevaram būt kopā, paturi mani savā sirdī – es tur palikšu vienmēr.” (A.Milns)

Veicot ikdienas pienākumus, svarīgi zināt, ko vēlies sasniegt, kāda ir tava atbildība. Pedagogiem jāprot  iejusties bērna pārdzīvojumos, ieskicēt ceļu zināšanu sasniegšanai,  jo “vienīgi bērni zina, ko viņi meklē”. (Antuāns de Sent-Ekziperī  “Mazais princis”)

Svarīga vērtība – gudrība, māka izmantot zināšanas labā veicināšanai savā un sabiedrības dzīvē.  “Kaut jel spētu izbrist līdz tai vietai, kur debess velve nolaižas līdz ūdens līmenim, tad redzētu, kas tur īsti ir aiz viņiem. Brīnums, kāpēc saule netika nekad tālāk kā līdz zināmai strīpai.” (Sudrabu Edžus “Dullais Dauka”)

Ģimene, mājas, savējie – laimīgā zeme nav jāmeklē aiz trejdeviņiem kalniem un trejdeviņām zemēm, tā ir tepat, tikai jāmāk atrast un ieraudzīt.  “Mājās! Es esmu atkal mājās! Tavu brīnumu!” (A. Brigadere “Sprīdītis”)

Spēja piedot, vēlība, atsaucība pret citiem, pieklājība, lai ikreiz mēs varētu teikt kā Baltais Runcis: “ Kāpēc vairot sāpes? Lai vairojas labāk prieks. Es nepieminu ļaunu.” (Kārlis Skalbe “Kaķīša dzirnavas”).Ne vērtības, ne tikumus tieši iemācīt vai ieaudzināt nevar, tādēļ pedagogu pienākums un atbildība ir stiprināt ieradumus.

Zinību dienā taurupiešus sveica arī Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, Taurupes pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Stafeckis  un skolas direktore Lonija Pušmucāne. Skolas pedagogu kolektīvam šogad pievienojās Agnese Līcīte, kura paralēli darbam pirmsskolas grupiņā studēs Latvijas Universitātes Madonas filiālē. Garšīgu pārsteigumu, dāvinot saldējumu, visiem skolēniem sagādāja vietējais veikals “AIBE”.

Mana vasaras recepte

No 20.jūlija līdz 20.augustam Ogres Centrālā bibliotēka aicināja skolēnus piedalīties radošo darbu konkursā “Mana vasaras recepte”.

Skolēni tika aicināti radoši pastāstīt par savu jaukāko vasaras dienu, to uzzīmējot vai par to uzrakstot eseju, dzejoli vai miniatūru.

Konkursa uzvarētāju vidū ir arī mūsu  skolēna Silvestra Dzalba dzejolis par spilgtāko vasaras dienu – Līgo svētkiem!

Kad nekas nav tā, kā bija

25. augustā tika aizvadītas starpnovadu izglītības iestāžu darbinieku 26. sporta spēles “Kad nekas nav tā, kā bija”, kurās piedalījās 25 komandas no Ogres, Lielvārdes, Ķeguma un Ikšķiles novada izglītības iestādēm.

Sporta spēles sākās ar gājienu, valsts himnu, svinīgu karoga pacelšanu, kam sekoja arī laba vēlējumi.

Veiksmi visām komandām un lielu paldies par uzdrīkstēšanos organizēt šīs sporta spēles Taurupes pamatskolas Mazozolu filiālei teica Ogres novada sporta centra direktore Dzirkstīte Žindiga. Lai šī diena būtu īpašs piedzīvojums, visiem sportistiem vēlēja Taurupes pamatskolas Mazozolu filiāles vadītāja Vera Gruzniņa. Enerģiju un možu garu dalībniekiem vēlēja arī Ogres starpnovadu izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāja Velga Kalniņa.

Klātesošos sveica arī Mazozolu pagasta pārvaldes vadītājs Dzintars Žvīgurs, sakot lielu paldies par to, ko izglītības iestāžu darbinieki dara mūsu bērnu labā. Savukārt Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis atzīmēja, ka mēs katrs esam atšķirīgs, ar dažādiem uzskatiem, no dažādām nācijām, tomēr sports ir tas, kas vieno. Viņš aicināja būt saliedētiem, tad viss izdosies.

 Kopumā sporta spēlēs piedalījās 25 komandas, no kurām 24 startēja 15 izveidotajās stafetēs, bet pasākuma organizatori - Taurupes pamatskolas Mazozolu filiāle - bija tiesneši un uzraugi. Sagatavotie uzdevumi bija ļoti dažādi - gan tādi, kas saliedē komandu un atklāj komandas sadarbību, gan liecina arī par dalībnieku sportisko sagatavotību. Visi sporta spēļu dalībnieki bija pozitīvi noskaņoti un sagatavotos uzdevumus veica ar lielu degsmi un prieku.

Kopvērtējumā 1. vietu ieguva Ķeguma komercnovirziena vidusskola, aiz sevis atstājot Ogres novada Sporta centru, bet trešās vietas ieguvēji ir Birzgales pamatskola.

Mūsējiem 14.vieta. Komandā startēja Lonija Pušmucāne, Arvīds Bogdāns, Guna Daugule, Ineta Frēliha, Agnese Līcīte, Kārlis Ozerinskis, Vanda Prancāne, Daiga Rosicka, Daina Švikstiņa, Ilona Zariņa, Sanda Zariņa.

Skola gatava jaunajam mācību gadam

Pirms jaunā mācību gada sākuma, lai uzlabotu skolas vidi un nodrošinātu bērniem patīkamāku uzturēšanos mācību iestādē, izremontēta garderobe, kā arī pagrabā uzstādīts gaisa sausinātājs. Mācību vajadzībām iegādāts televizors, veikts kosmētiskais remonts virtuvē, uzstādītas 7 video novērošanas kameras un ierīkota papildus signalizācija skolas ēkai un skolas katlu mājai.

Lai mācības notiktu klātienē un Covid-19 infekcijas dēļ netiktu pārtrauktas, uzsākot jauno mācību gadu, ir izstrādāti noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā tiek veikti epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. 

Dienas nometne «Piedzīvojums dabā»

Skolēnu vasaras brīvlaika pēdējā mēneša otrajā pusē Taurupes pamatskolas mūzikas skolotājas Ligitas Milleres vadībā tika aizvadīta neformālās izglītības dienas nometne Taurupē «Piedzīvojums dabā». Pamattēma «Daba prātos, Daba darbos».

Piecu dienu pasākumos bija aicināti piedalīties jaunieši no 13 līdz 24 gadiem. Tie, kuri gatavi iepazīt jaunus draugus; ir atbildīgi par sevi, savu un citu laiku; pacietīgi uz izzinoši; tie, kuri nebaidās no izaicinājumiem un piedzīvojumiem.

Dienas nometnes mērķis – ielūkoties pašizaugsmes programmā AWARD, saprast tās būtību un nozīmi, tādējādi apgūstot dzīvei noderīgas prasmes; izvirzot konkrētus mērķus dažādās jomās, lai veicinātu savas individuālas personības pilnveidi.

Daudzpusīgās nodarbībās sevi pierādīja pusaudži un jaunieši no Taurupes pamatskolas, Mazozolu un Meņģeles filiāles. Klātienē varēja asistēt vecāki, kā arī brīvprātīgie jaunieši, kas ieguvuši zelta un sudraba AWARD apbalvojumus.

Dienu ritējumā nometnes dalībnieki iepazinās, nostiprināja draudzības saiknes; ieturēja kopīgas maltītes; uzklausīja pašreizējo awardiešu stāstus; startēja prāta vētrā, runājot par dažādām dzīves jomām, cilvēciskām pamatvērtībām visa mūža garumā; veica saliedētības un grupu darba aktivitātes; apguva jaunas prasmes un iemaņas; sportoja; izplānoja ceļojumu un sagatavojās tam, domājot par ekipējumu, sabalansētu uzturu, pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu, navigācijas pamatprasmēm. Katras dienas beigās sekoja rūpīgs, detalizēts izvērtējums, bet nometnes izskaņā – atgriezeniskā saite, grupu prezentāciju gatavošana.

Vairāk stāsta, savos iespaidos un atziņās dalās, jauno paaudzi motivē turpmākajiem darbiem un sasniegumiem skolotāja Ligita: «Tā bija nedēļa citā pasaulē. Vieta, kur jaunieši mācās Lielās Dzīves pamatvērtības – jaunas prasmes un pieredzi.

Arī šoreiz – «Piedzīvojums dabā». Taurupe ir vieta,️ kur jau otro gadu varam realizēt neformālās izglītības nometni. Apmācību saturs mērķtiecīgi plānots tā, lai katrs jaunietis gūtu gan fizisko spēku, gan viedumu, gan situāciju risināšanas iemaņas.

Nav vienādu recepšu, divreiz vienā upē tu neiekāpsi, ne vienmēr viss pienests uz paplātes un reizēm tev nav palikts apakšā spilventiņš. Tik daudz dzirdēti vārdi – vai tie ir pašsaprotami? Kāds tiem skaidrojums!

Ir gadījumi, kad️ viedtālrunī lejuplādētās aplikācijas vienkārši nestrādā. Ko, nu? Tad tev jāieklausās – cilvēkos, dabas likumos.... Brīžiem nav viegli. ....

«Daba prātos, daba darbos» – tās ir zināšanas, kuras tu vari pārmantot, esot kopā ar pieredzējušiem cilvēkiem. Ielausīties, aptaustīt, izbaudīt, izsmaržot, sajust, vērot, domāt, darīt! Jā, nav viegli, bet beigu beigās visu atsver prieks un gandarījums.

Paldies, par laimīgiem bērniem – man bija laime šos vārdus dzirdēt no vecākiem.

Lai mums visiem Lielā Dzīve ir viens liels un pozitīvi pārsteidzošs PIEDZĪVOJUMS!

Paldies, projektā iesaistītajiem – Viesturam Laimītem, Helmutam Helmim, Taurupes pagasta pārvaldei, Taurupes pamatskolai, Ogres pašvaldībai. Lai šī neformālās izglītības nometne ir mans ieguldījums nākotnē! Lepojos ar Jums, jaunieši!»

Un kas piebilstams nometnes dalībniekiem?

«Man patika. Visvairāk – trešā un ceturtā nometnes diena jeb nakšņošana mežā, kā arī pārgājiens. Nācās iet pa upi, kedas vairs nevarēju atmazgāt, bet emocijas bija superīgas. Mežā mēs gājām pirtiņā, ko paši uzcēlām; cepām ļoti gardas vafeles un sēdējām pie ugunskura; spēlējām mēmo šovu. Otrajā dienā pildījām dažādas aktivitātes, kuras organizēja «eži». Tas bija ļoti interesanti. Piektā diena bija forša, žēl ka nometne ir beigusies,» Kristiāna Līva Līcīte.

«Nometne bija kolosāla. Atkal ieguvu jaunus draugus. Nometnē man visvairāk patika uzdevums, kas jāveic visai komandai kopā. Mums vajadzēja nopelnīt resursus, lai veiksmīgi paveiktu pēdējo uzdevumu. Ja šāda nometne notiks arī nākamgad, es ar lielāko prieku piedalīšos,» Elizabete Donska.

«Šajā nometnē es satiku jaunus cilvēkus, iepazinu uzticamus draugus un sakrāju gadiem neaizmirstamas atmiņas,» Rūdolfs Donskis.

«Nodarbības un pasākumi bija ļoti interesanti. Man viss patika, jo ieguvu jaunus draugus un dzīves pieredzi. Nākamajā gadā arī gribētu doties uz šo nometni,» Eduards Podrezs.

Ēnu dienā

Es vienīgais no skolas piedalījos Ēnu dienā. Jau otro gadu ēnoju savu mammu uzņēmumā “Kvist”. "Kvist" ir daļa no starptautiskas uzņēmumu grupas, kurā iekļaujas arī "Kvist Industries" ar centrālo biroju Dānijā. Uzņēmumā top krēsli un galdi pasaulslaveniem mēbeļu dizaina zīmoliem, lielākoties tādiem, kurus pazīstam kā skandināvu dizaina pārstāvjus. Visa uzņēmuma produkcija – 99,9% – nonāk eksporta tirgos, 85% no tās – Eiropā. Tāpat "Kvist" Latvijā tapušās mēbeles eksportē uz Kanādu, Austrāliju un Ķīnu.

Ēnojot man uztic kādus nelielus darbus, piemēram, pakot krēslus, kas ir uz paletēm, un pat vest prom tos krēslus. Kad bija pārtraukums, mēs varējām apskatīties arī krāsošanas cehā.                                                                               Kristiāns Roberts Rudzītis

Skatuves runas konkurss

17. februārī Ogres novada Kultūras centrā norisinājās skatuves runas konkurss, kurā runas prasmēs sacentās 67 skolēni no Ogres, Ķeguma un Lielvārdes novada. Mūsu skolu pārstāvēja Estere Keita Līcīte (35 punkti no 50) un Silvestrs Dzalbs (37 punkti), bet sagatavoja konkursam skolotāja Daina Švikstiņa.

Skolēnus vērtēja Ogres Tautas teātra režisors un Ogres Goda pilsonis Jānis Kaijaks, režisors un pedagogs Kārlis Lišmanis, Ogres Centrālās bibliotēkas direktores vietniece Aija Žilvinska, Ogres novada Kultūras centra kultūras projektu koordinatore Laura Indriksone, Lielvārdes novada pašvaldības izglītības speciāliste Brigita Zariņa un Ķeguma novada pašvaldības speciāliste izglītības jautājumos Sandra Čivča.

·         Skatuves runas konkursā biju lepns par izdarīto, jo pašam un citiem patika. Šogad ļoti dīvaini tika sadalītas pakāpes un uzstāšanās secība. Ieguvu 2.pakāpi. Silvestrs

Dzimtās valodas dienā sveic konkursa  uzvarētājus

Dzimtās valodas dienā Rīgas Latviešu biedrības namā pulcējās 275 skolēni un skolotāji no 55 skolām. Pasākumā tika sveikti konkursa „Izstāsti man savu sapni” uzvarētājus.

Sākumā varēja noklausīties labāko darbu fragmentus Latvijas Nacionālā teātra aktieru Agneses Cīrules un Jēkaba Reiņa lasījumā. Tā kā šī gada tēma bija sapnis, tad pasākumā sapni centās uzburt burvju mākslinieks Dante Pecolli un Elza Rozentāle ar grupu „Bur mani”. 

Latviešu valodas aģentūra sveica skolēnu radošo darbu konkursa „Izstāsti man savu sapni” uzvarētājus.  Katru gadu konkursa dalībnieku skaits pieaug, šogad bija  rekordliels pieteikumu skaitu – 1234 radoši darbi no visas pasaules. 693 no tiem ir literārie darbi, 541 – zīmējumi.

Literāro darbu  1.–4. klašu grupā starp 154 iesūtītajiem darbiem atzinību saņēma  Esteres Keitas Līcītes domraksts (skolotāja Daina Švikstiņa).

No mūsu skolas konkursā vēl piedalījās  ar radošajiem darbiem Silvestrs Dzalbs (8.kl.), Kristela Ozerinska (8.kl.), Elvita Bresme (9.kl.), skolotāja Vanda Prancāne, 

ar zīmējumiem – Elīza Avricēviča (3.kl.), skolotāja Guna Daugule, Ramona Priede, Beāte Seila Dzalba (4.kl.), skolotāja Daina Švikstiņa, Everts Bukovskis (7.kl.), Mikus Eriņš (5.kl.), Sabīne Eriņa (1.kl.), skolotāja Ineta Frēliha. 

Fanojam arēnā “Rīga”

28.janvārī mūsu skolēniem bija iespēja arēnā “Rīga” fanu sektorā noskatīties Rīgas “Dinamo” spēli pret Novosibirskas “Sibirj”. Mūsējiem atkal zaudējums 0 pret 1. Paldies par sagādāto iespēju Agnesei un Andrim Līcīšiem!

Vecāku sapulce

Valentīndienas vakarā skolā notika vecāku kopsapulce. Pirmajā daļā skolas direktore Lonija Pušmucāne pastāstīja par aktualitātēm valstī un skolā, kā arī par gaidāmo akreditāciju.  Otrajā daļā Kristīnes Kristjansones vadībā  notika  radošā darbnīca vaska sveču un dekoru izgatavošanā, apvienojot to ar degustācijām un stāstījumu par un ap bitēm un to produkciju. 

”Es mīlu tevi, Latvija”

23.februārī pie skatītājiem ar jauno – sesto – sezonu atgriezīsies šovs ”Es mīlu tevi, Latvija”. Mums bija lieliska iespēja klātienē vērot šova tapšanu un tā aizkulises, kā arī pēc raidījuma ieraksta  fotografēties kopā ar tā dalībniekiem: Valtera Krauzes komandu – Sigitu Jegļevsku, Māru Upmani – Holšteinu, Oskaru Leperu, kā arī ar mūsu atbalstīto Janas Duļevskas komandu – Vari Vētru, Tomasu Jaunzemu, Kristapu Rūķīti. 

Raidījums ēterā būs redzams Pūpolsvētdienā 5.aprīlī.

Meņģelē noskaidroti prasmīgākie skatuves runas teicēji

Jau devīto gadu pēc kārtas Taurupes, Mazozolu un Meņģeles skolu labākie skatuves runas meistari pulcējās vienkopus, lai apliecinātu savas oratoru dotības.

Skatuves runas konkursa mērķis ir izkopt skolēnos nacionālo identitāti, veicināt radošo un emocionālo pašizpausmi; izmantojot vārda mākslas spēku, attīstīt un pilnveidot bērnu un jauniešu skatuves runas kultūru un aktiermeistarību; rosināt iztēli un prasmi noturēt auditorijas uzmanību, kā arī sekmēt interesi par latviešu un pasaules literatūras mantojumu.

Iedibinātās tradīcijas secībā šoreiz pasākums tika organizēts Meņģelē latviešu valodas un literatūras skolotājas Ingrīdas Ķezberes vadībā.

Vispirms dalībniekiem muzikālu sveicienu sniedza Kokneses mūzikas skolas audzēkne Laura Mūrmane.  Konkursu atklāja 7.-9.klašu grupa, kuras sastāvā žūrijas un klausītāju simpātijas centās iekarot seši dalībnieki. Viņu paraugam sekoja un priekšnesumus sniedza 9 skatuves mākslinieki no 4.-6.klašu grupas, kā arī septiņi no 2.-3.klašu grupas.

Vērtējot skolēnu uzstāšanos, žūrija uzmanību vērsa daiļdarba saturam, tā domas atklāsmei, repertuāra atbilstībai runātājam.

Šoreiz žūrijas komisija dalībniekiem nedalīja godalgotās vietas, bet piešķīra dažādas izvēlētā daiļdarba nominācijas, piemēram, priecīgākais, interesantākais, nopietnākais, izteiksmīgākais, smieklīgākais, neparastākais, ritmiskākais utt..

2.-3.kl.grupā no mūsējiem piedalījās Krista Ozeriska. 4.-6.kl. grupā piedalījās Estere Keita Līcīte, Ramona Priede, Kendija Ozerinska, Salvis Zariņš. 7.-9.kl. grupā startēja Everts Bukovskis, Silvestrs Dzalbs un Marika Deņisova.  

Ikviens dalībnieks saņēma nominācijas apliecinājuma goda rakstu, kā arī nelielas piemiņas balvas. Pie pārsteiguma balviņām  izlozē tika  Elīza Blaua, Artūrs Šubrovskis un Marika Deņisova. Īpašā simpātiju balva no Meņģeles Tautas nama nonāca Esteres Keitas Līcītes (4.kl.) īpašumā. 

Skatuves runas konkursa noslēgumā žūrija uzsvēra, ka visi jaunie oratori bija labi sagatavojušies – paldies skolotājiem par ieguldīto darbu. Priekšnesumi izdevās skanīgi un pārdomāti. Izpildītie darbi bija ļoti dažādi un interesanti, tāpat kā individuālais sniegums – kāds pārliecinošs un aizrautīgs, cits – nedrošāks. Paldies visiem skolēniem par uzdrīkstēšanos uzstāties. 

Skanīgu karuseli dāvā mazie mūzikas kolektīvi

29.janvārī Ogres novada Kultūras centra Lielajā zālē gadskārtējā konkursā muzicēja un dziedāja mūsu starpnovadu izglītības iestāžu mazie mūzikas kolektīvi.

Žūrijas trio sastāvā darbojās bērnu vokālās studijas «Svilpastes» vadītāja Ilze Miezere, mūziķis, komponists Harijs Zariņš un mūziķis Māris Blicavs.

5.-9.kl. solistu, duetu un trio grupā piedalījās un 1.pakāpi (45 punkti no 50) izcīnīja mūsu meitenes Estere Keita Līcīte, Kristiāna Līva Līcīte, Beāte Liepiņa, Lauma Mūrmane.

Konkursa noslēgumā īsu vērtējumu sniedza žūrijas komisijas pārstāvji. Ilze Miezere gandarīti atklāja, ka šoreiz soģu komanda nepiešķīra nevienu trešo pakāpi un novēlēja konkursa dalībniekiem neapstāties pie sasniegtā. Arī tad, ja tavs uzstāšanās vērtējums šķita nepietiekams... Kolēģei pievienojās Harijs Zariņš – kopējais pasākuma līmenis bija o’key, lai augšupeja neapstājas; kā arī Māris Blicavs, kurš izteica lielu paldies visiem dalībniekiem un pedagogiem – mums visiem dots laiks un talants, kas vieno un dod atzīstamu rezultātu.

Sirsnīgs paldies par profesionalitāti, ieguldīto darbu jauno mūziķu un izpildītāju sagatavošanā skolotājai Ligitai Millerei, par atbalstu konkursā Agnesei Līcītei un direktorei Lonijai Pušmucānei.