Mazo skolu futbols

Kā katru rudeni septembra izskaņā Taurupes futbola laukumā risinās Ogres novada mazo skolu (skolēnu skaits nepārsniedz 100) futbola turnīrs, kurā piedalījās skolu pārstāvji no Birzgales, Ogresgala pamatskolas, Meņģeles un Mazozolu filiāles, kā arī mājinieki.

Sacensību galvenais tiesnesis - mūsu sporta skolotājs Arvīds Bogdāns, palīdzēja Estere Keita  Līcīte, paldies viņai par precīzu rezultātu fiksēšanu un notikuma iemūžināšanu fotogrāfijās.

B grupā (8.-9.kl.) 1.vietu izcīnīja Mazozolu komanda, 2.vietā - Ogresgals, 3.vietā  - Birzgales pamatskola.

C grupā (7.kl. un jaunāki) vislabākie  bija Ogresgala pamatskolas jaunie sportisti –2.vieta – Mazozolu komandai, bet 3.vietā – mūsu skolas jaunie futbolisti. Komandā spēlēja Augusts Balodis, Kristaps Balodis, Artūrs Čerkasovs, Mikus Eriņš, Artūrs Ieviņš, Intars Niks Kaiva, Roberts Leitis, Ivo Strautmanis.

Visas godalgoto vietu komandas saņēma skaistus kausus, bet futbolisti – medaļas.

Skolotāju diena

Oktobra sākumā Latvijas skolās tradicionāli tiek svinēta Skolotāju diena. Radoši, izmantojot netradicionālu pieeju, skolotājiem svētkus dāvina viņu audzēkņi.

Latvijā skolotāju dienu atzīmē oktobra pirmajā svētdienā, savukārt citur pasaulē UNESCO Pasaules skolotāju diena tiek atzīmēta 5.oktobrī. Tradīcijas mērķis – godināt pedagogus, izcelt viņu nozīmīgo lomu izglītības nodrošinājumā, pateikties skolotājiem, par ieguldīto darbu katra indivīda, tādējādi arī visas sabiedrības attīstībā un valsts labklājības izaugsmē. Tas ir sūrs darbs, taču nes vissaldākos augļus!

Svētku rīts mūsu skolā sākās ar svinīgo līniju, kurā skolotājus audzēkņus uzrunāja un sveica svētkos “direktors” Tomass Maļeckis. Pēc tam 8.un 9.klašu skolēni iejutās skolotāju lomā, vadot stundas jaunākajiem skolas biedriem. Viņiem palīdzēja vecāku pārstāvji – Aija Maļecka mācīja literatūru vecākajām klasēm, Aija Liepiņa – matemātiku jaunākajās klasēs, bet visus sportiski nodarbināja Andris Līcītis.   

Skolēni - par skolotāju darbu:

Man patika pie Salvja mācīties. Tā bija vienīgā diena, kurā atradu ko uzjautrinošu matemātikas klasē. Tas bija ļoti interesanti, kā mūzikā dejoja. Patika arī sports pie Esteres tēta. Es ļoti ceru, ka vēl varēs atkārtot šādu skolotāju dienu. Paldies visiem, kas sarīkoja šo pasākumu. Mikus

Matemātikā mēs griezām figūras, pēc tam tās salīmējām, Mūzikā darbojāmies ar instrumentiem un dziedājām dziesmas. Man ļoti patika stundas, ko vadīja Salvis. Interesantas stundas bija pie vecākiem. Man viss ļoti patika. Kendija

Man patika, kā mācīja Salvis, jo mēs dziedājām visādas dziesmas. Marta

Literatūras stundā mums vajadzēja rakstīt mazu dzejoli, bet sporta stundā spēlējām volejbolu. Stundas bija interesantas. Madara

Bija prieks, ka skolotājiem varēja iedot brīvdienu, jo ar jaunajiem skolotājiem bija jautri. Šī diena bija ļoti pārsteidzoša un mazliet satraucoša. Seila

Šī diena bija interesanta, man patika. Visi jaunie skolotāji darbu paveica labi. Elīna

Man ļoti patika, kā mācīja mūsu klasi visi skolotāji. Es nevaru sagaidīt, kad es varēšu mācīt kādas klases. Estere

Matemātikā taisījām dažādas figūras – trīsstūri, četrstūri, riņķi, mūzikā – dziedājām un dancojām. Artūrs Č.

Būt par skolotāju man ļoti patika, bija interesanti. Vajadzētu šo stundu vadīšanu atkārtot biežāk. Prieks, ka visi klausīja. Renārs

Man ļoti patika. Sākumā nezināju, ko darīt, bet tad uzliku skatīties multfilmu. Ceru, ka nākošgad arī būs tik interesanti. Sabīne

Man strādāt ar 7.klasi bija interesanti. Matemātikā es viņiem liku salīmēt dažādas figūras, ar to viņi tika galā diezgan ātri. Mūzikas stundā mēs spēlējām instrumentus un izklaidējāmies. Manuprāt, bija forši pavadīta diena. Salvis

Skolotāju dienas pasākums sākās ar direktora Tomasa uzrunu, tā bija izcila. Pēc tam mēs gājām pa klasēm mācīt mazākos bērnus. Bija interesanti, gribētos nākamreiz mācīt vairāk par divām stundām. Ralfs

Kopā ar Renāru mācīju 2. un 3.klasi, kā arī biju direktors. Kopumā bija ļoti jautri, jautrāk nekā biju domājis. Tomass

Bija ļoti interesanti, varētu tā būt biežāk. Roberts

Mācīju 1.klasi. Biju šokā, ka viņi mani klausīja, kaut gan dažas reizes bija jāaizrāda. Gribētu vēl šādu dienu šajā skolā, pirms beidzu 9.klasi. Ieva

Miķeļdienas tirdziņš

Miķeļ­di­ena jau izse­nis ir gada auglīgākās daļas aiz­vadīšanas svētki. Šos svētkus sauc arī par Rudenājiem, Apjumībām un Jumja dienu, jo tie ir rudens ražas novākšanas svētki, kad godina Jumi. Ikgadējais Miķeļ­di­enas tirdziņš skolā notika 30.septembrī. Bērni varēja pirkt un pārdot kopā ar vecākiem sarūpētos gardumus. Tā ir laba pieredze, kā  rīkoties ar naudu, kā plānot savus ienākumus  un izdevumus, kā piesaistīt pircējus tieši sev.

Kā parasti tirdziņā aktīvākie pārdevēji bija jaunāko klašu skolēniem, jo viņiem kopā ar vecākiem patīk  mājās gatavot  dažādus našķus, savukārt vecāko klašu skolēni labprāt iegādājās un nobaudīja piedāvāto produkciju.

Tēvu dienas futbola turnīrs

Aizvadot Tēvu dienu,  Taurupes pamatskolas sporta stadionā pēc triju gadu pārtraukuma atkal tika turpināta ilggadējā tradīcija – futbola spēle bērniem kopā ar vecākiem.

Šoreiz piedalījās sešas komandas, katrā pa četriem dalībniekiem. Komandu kapteiņi – vecāku pārstāvji. Pirmo spēļu apakšgrupu veidoja “Supernova”, “Zāgis”, “Naikeri”, otro – “Zili zirgi sarkanā pļavā”, “Negribīši”, “Mazie zirnīši” . Sacensību galvenais tiesnesis – sporta skolotājs Arvīds Bogdāns.  Sportisko pasākumu ievadīja svinīga līnija un galvenā tiesneša uzruna, Pēc apakšgrupu vienību dueļiem, fināla mačiem un pat izšķirošajiem 11 metru soda sitieniem tika noskaidroti uzvarētāji, kaut gan tādi bija itin visi.

Tēvu dienas futbola turnīrā 1.vietu izcīnīja komanda “Zāģis”, kuras sastāvā atzīstami sevi pierādīja kapteinis Linards Gelmanis, kā arī Augusts Balodis, Roberts Leitis un Eduards Leitis. 2.v. ierindojās “Naikeri”, kapteinis Andris Līcītis, kā arī Agnese Līcīte, Karlīna Līna Līcīte, Estere Keita Līcīte, Salvis Zariņš, 3.v. – “Mazie zirnīši” – kapteiņi Armīns Puikāns un Sintija Patupa, kā arī Krista Ozerinska, Ernests Puikāns. Šoreiz aiz goda pjedestāla palika, bet aktīvi cīnījās arī kapteiņu Jāņa Bresmes, Rūtas Stepanovas un Imanta Liepiņa komandas.

Apbalvošanas ceremonijas noslēgumā A. Bogdāns pateicās visiem  par atsaucību, sportot prieku, principiālu, bet korektu cīņassparu un līdzjutēju klātbūtni. Visi vecāki saņēma diplomus un saldās medaļas.

Mūsu skolā ir tradīcija, ka Tēvu dienā mēs ar mammām un tētiem spēlējam futbolu. No manas ģimenes piedalījās tētis Andris, nedaudz paspēlēja mamma Agnese, arī mazā māsa. Pēc tam viņu nomainīja Kaspars un mans brālēns Renārs. Es ar Salvi spēlēju visu laiku. Mūsu komanda ieguva 2.vietu. Viss bija ideāli, man ļoti patika. Estere Keita

Tēvu dienas futbols bija forša aktivitāte, pēc kuras sāpēja visi kauli un locītavas. Spēlēju komandā “Naikeri”. Nosaukums radās tad, kad ieraudzījām, ka visi esam ģērbušies “Nike” drēbēs. Salvis

Es nemaz negribēju piedalīties, jo negribēju spēlēt ar svešiem tētiem, bet piekritu, jo vajadzēja palīdzēt citām komandām. Bija jauki spēlēt, tikai vienam tētim bija apavi ar dzelzs purngaliem, viņš arī uz mums bļāva, tas nebija forši. Bija bail skriet viņam tuvumā. Citādi bija jauks pasākums. Ieva

Pirms gāju spēlēt, likās ļoti auksts. Kad sāku spēlēt, pārāk daudz skrēju, līdz ar to ātri piekusu. Tomass

Man patika spēlēt futbolu ar citiem vecākiem. Ceru, ka viņu gados es arī tā varēšu sportot. Renārs Rainers

Sākumā bija interesanti skatīties, kā spēlē lieli un mazi, bet vēlāk palika garlaicīgi. Artūrs Č.

Sākumā mans tētis bija apsolījis arī nākt spēlēt futbolu, bet tomēr neatnāca, jo viņam sāka sāpēt kāja. Man patika skatīties, kā citi spēlē. Es pati nepiedalījos, jo man  nav prasmju futbola spēlē. Ramona

Bija forši atbalstīt savus draugus, kuri spēlēja ar tētiem. Bija interesanti. Beāte Seila

Bija interesanti spēlēt. Mana komanda izcīnīja 4.vietu. Artūrs Š.

Patika atbalstīt komandas. Nepatika tas, ka bija slikts un auksts laiks. Elīna

Patriotiskais pārgājiens Zilajos kalnos

23. septembrī vairāk nekā 1000 Ogres novada skolēnu no 6. līdz 8. klasei devās kopīgā patriotiskā pārgājienā Zilajos kalnos, sagaidot Mazās Juglas kaujas 105. gadadienu un izrādot cieņu Latvijas karavīriem, kas cīnījās par Latviju. Patriotiskajā pārgājienā piedalījās arī mūsu skolas 8.un 9.klases skolēni.

Pasākuma mērķis - izkopt skolēnu nacionālo pašapziņu un piederības sajūtu Latvijai, izzināt

·         Sākumā bija garlaicīgi, bet, kad sāka vizināt ar armijas tehniku, iepatikās. Roberts

·         Pārgājienā sākumā bija garlaicīgi, bet tad mēs sadraudzējāmies ar četrām meitenēm no Ikšķiles. Vēl patika braukt ar armijas mašīnu. Vēl bija interesants robots un sprādziena imitācija. Ieva

·         Militārajā pasākumā bija dažas interesantas stafetes. Kopumā jautras nodarbības. Tomass

·         Mēs gājām kādus 6-7 km. Nepatika, ka vajadzēja iet ļoti lēni. Visvairāk patika, kad vizināja ar kara mašīnu un ēst griķus. Salvis

Izlaušanās spēle

Dzejas dienu ietvaros šogad izmantojām fonda “Viegli” Ziedoņa klases piedāvāto kultūrizglītības nodarbību, kurā skolēniem bija iespēja iepazīties ar Imanta Ziedoņa personību un daiļradi neierastā veidā. Izbraukuma izlaušanās spēle ietērpta trīs pārvietojamās lādēs, kurās iekšā slēpās dažādi uzdevumi. Spēles laikā skolēni šos uzdevumus veica komandās, un katra komanda risināja savus uzdevumus, kuri balstīti Imanta Ziedoņa pasakās – Uz Pasaka, Pasaka, kurā dzen un piedzen un Putekļa briesmīgie piedzīvojumi. Skolēni iepazina Imanta Ziedoņa pasakas, veicināja lasītprasmi un izzināja rakstnieka vērtības. Savstarpēji saistītie uzdevumi attīsta caurviju prasmes – lasītprasmi, radošumu, sadarbību un līdzdalību. Paldies par finansiālu atbalstu pasākuma īstenošanā Taurupes pagasta pārvaldes vadītājam Jānim Stafeckim.

Mēs bijām sadalīti trijās komandās, katrai komandai bija citas tēmas. Mums bija jāizpilda pieci uzdevumi par dažādām tēmām. Man ļoti patika mūsu komanda, mēs labi sadarbojāmies. Kendija

Kad mēs tikām sadalīti komandās, bija jāpieiet pie kastes, jāatver vaļā, tad jāmeklē lapiņa ar pasakas fragmentu, pēc tam  jāmeklē trīs ciparu kods un jāatver vaļā. Mēs visa klase uzdevumus atšifrējām 63 minūtēs. Man ļoti patika, gribētu atkārtot vēlreiz. Estere Keita

Bija forši. Sākumā bija bailes, bet vēlāk manas bailes izzuda. Komandām tika doti uzdevumi. Lai tos veiktu, bija jāliek kopā prātus un galvas. Bija forši. Beāte Seila

Izlaušanās spēles bija interesantas, bet nedaudz sarežģītas. Bija ļoti loģiski jādomā, bet, grupā strādājot, bija vieglāk. Elīna

Man ļoti patika šī spēle. Bija interesanti. Marta

Ļoti labs pasākums, interesanti uzdevumi, tikai man nepatika mana komanda. Varētu vēl kādreiz tādu atkārtot. Artūrs Š.

Bija jāizdomā kods, lai varētu atvērt kastīti. Tas bija ļoti interesanti. Man vienīgi nepatika manas komandas daži cilvēki, kas neprata uzvesties. Madara

Izlaušanās spēle bija sliktākais un garlaicīgākais pasākums, kāds bijis Taurupes skolā. Roberts

Bija interesanti sadarboties ar savu komandu. Citi mēģināja atkodēt vaļā, par to nopelnīja 20 soda minūtes. Man ļoti patika piedalīties. Gribētu vēl, ja būtu tāda iespēja. Ieva

Man ļoti patika, bija jautri, vajadzēja daudz domāt. Tomass

Mana komanda bija saliedēta, tāpēc diezgan ātri tikām uz priekšu. Salvis

Spēlē mīklas bija diezgan sarežģītas, bet interesantas. Ralfs

Izlaušanās spēle bija interesanta, bet skumji, ka daži bija ļoti nepieklājīgi. Renārs

Skolu sadraudzības Sporta diena

Jau divpadsmito gadu pēc kārtas jaunā mācību gada ieskaņā aizraujošā Sporta svētku dienā tikās Mazozolu, Meņģeles un Taurupes izglītības iestāžu skolēni un pedagogi. 

Meņģeles skolā izklaidējoši sportiskos etapus un stafetes organizēja visu trīs skolu pedagogi.  Prieks, ka iesakņojusies tradīcija ik gadu turpinās un  veicina draudzību starp triju skolu audzēkņiem. Galvenā sacensību tiesnese šoreiz bija sporta skolotāja Olita Rudzīte, bet stafešu organizatori un tiesneši – no mūsu skolotājiem bija  Arvīds Bogdāns, Guna Daugule, Vanda Prancāne, Daina Švikstiņa, kā arī Mazozolu un Meņģeles skolotājas.

Jaunajiem sportistiem, kuri tika sadalīti deviņās jauktajās komandās pa deviņiem skolēniem katrā, vajadzēja sevi pierādīt 18 stafetēs. Kā ierasts, draudzīgi samiksētās vienības startēja ar pašdarinātu nosaukumu. To vidū bija “Zirņi”, “Moņaņo”, “Lūši”, “Minjoni”, “Cietie rieksti”, “Jautrīši”, “Bocmaņi”, “Ķieģeļi” un “Ruloni”. Piedāvātās stafetes bija ļoti daudzveidīgas. Tās neprasīja fizisku spēku un izcilas ātruma īpašības, bet dalībniekiem nācās likt lietā asprātību, izveicību, lokanību, pacietību, uzmanību, aprēķinu, pareizu taktisko risinājumu un komandas saliedētību.

Sporta dienas noslēgumā garšīgu kliņģeri saņēma visi dalībnieki. Īpašu pārsteigumu saņēma arī tie, kuri pēc tiesnešu vērtējuma bija vislabākie organizatori, izpalīdzīgākie, atbildīgākie, draudzīgākie, aktīvākie, sportiskākie.

Saskaitot atsevišķās disciplīnās iegūtās vietas un punktus, uzvaras laurus plūca komanda “Cietie rieksti”. No mūsu skolas šajā komandā startēja Estere Keita Līcīte, Emīls Škutāns, Kristaps Balodis, Artūrs Šubrovskis. 2.vietā – “Ruloni” – Renārs Rainers Biezbārdis, Viktorija Razuvajeva, Elīza Avricēviča , 3.vietā – “Jautrīši”- Ivo Razuvajevs, Ramona Priede, Beāte Seila Dzalba.

·       Sporta diena izdevās interesantāka, nekā biju domājis, jo tur bija daudz dažādu stafešu. Vairums bija interesantas, tikai varēja būt garāks izpildes laiks. Ralfs

·       Patika sporta diena, jo katra aktivitāte bija pārdomāta un dažāda. Prieks, ka spēles notika Meņģelē. Renārs Rainers

·       Bija interesantas stafetes, arī komandas bija godīgi sadalītas. Man patika. Ieva

·       Pasākumā gāja jautri. Mana komanda nedabūja godalgoto vietu. Tomass

·       Man patika sadarboties komandās. Es biju “Zirnīšos”. Vislabāk man patika mest grozā lidojošos šķīvīšus. Madara

·       Es ļoti centos būt komandas gars. Sākumā mēs īsti nesapratāmies, bet ar laiku jau sākam domāt stratēģijas, kā labāk veikt uzdevumus. Mana komanda dabūja 3.vietu, nākamgad jācenšas iegūt 1.vietu. Ramona

·       Man bija prieks par manu komandu. Mēs labi sadarbojāmies visās spēlēs un aktivitātēs. Bija patiess prieks par izcīnīto 3.vietu. Beāte Seila

·       Man ļoti patīk mūsu skolas tradīcija – 2.septembrī rīkot starpskolu sporta dienu. Es biju komandas kapteine un visu laiku atbalstīju tos, kam kaut kas neizdevās tik labi. Mana komanda “Cietie rieksti” izcīnīja 1.vietu. Estere Keita

·       Bija foršas aktivitātes. Mana komandai bija 1.vieta. Artūrs Š.

·       Paldies Meņģeles pavārītēm par garšīgajām pusdienām un skolotājiem par pasākuma sarīkošanu. Mikus

Jauno mācību gadu uzsākot

Ogres novadā ir 18 vispārizglītojošās skolas, kurās šajā mācību gadā pirmo reizi skolas durvis vēra teju 800 Ogres novada pirmklasnieki.

Mūsu skolā 1.klasē šajā mācību gadā mācīsies 6 skolēni: Toms Tomass Kaiva, Eduards Leitis, Deniss Juris Liepiņš, Gabriela Ozerinska,  Ivo Razuvajevs, Emīls Škutāns, audzinātāja Guna Daugule.

Arī šogad Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis Zinību dienas rītā devās sveikt pagastu skolu saimes ar jauna mācību gada sākumu. E. Helmanis piedalījās Zinību dienas svinīgajā pasākumā un atgādināja skolēniem, ka viņi var būt dzīvē, kas vien vēlas, ja vien to patiešām vēlēsies: “Jums visas durvis ir atvērtas. Vienīgais šķērslis esat jūs paši. Lai sasniegtu visu, ko vēlaties, ir tikai jāgrib un jāizvēlas augsti mērķi. Nav svarīgi, no kurienes nākat, svarīgi ir tikai tas, kur vēlaties nonākt.”  Domes priekšsēdētājs E. Helmanis vienmēr uzsvēris, ka Latvijas valsts identitāte cieši saistīta ar Latvijas laukiem. Rosība pagastos ir šīs identitātes apliecinājums. Kamēr būs lauki un skolas lauku teritorijās, būs dzīvība un mūsu nacionālā identitāte: “Kamēr daudzos Latvijas pagastos tiek aizvērtas skolas, Ogres novada pašvaldība ir saglabājusi skolas, tās uzturot, nodrošinot skolēniem iespēju iegūt izglītību dzīvesvietas tuvumā, kā arī darba iespējas vietējiem iedzīvotājiem.” E.Helmanis skolai uzdāvināja aktuālu grāmatu “Ukrainas vēsture”.

Visi pirmklasnieki saņēma dāvanu – “Kārums” sieriņus no Latvijā vadošā piena pārstrādes uzņēmuma “Food Union”, kā  arī uzņēmuma “Fazer” maizi. Bet mūsu skolas pedagogiem tika dāvināts kliņģeris no vietējā veikala “AIBE”. Paldies visiem atbalstītājiem un dāvinātājiem.

·         1.septembrī jutos diezgan dīvaini, jo man tas ir pēdējais gads Taurupes skolā. Pats pasākums bija diezgan līdzīgs visiem pārējiem – ar dziesmām un svarīgu cilvēku runām. Tomass

·         Pēdējais 1.septembris šajā skolā. Bija saviļņojoši ievest pasākumā pirmklasniekus. Ieva

·         Šajā dienā man patika tas, ka ieguvu jaunus draugus un paziņas. Interesanti sākt mācīties jaunā skolā. Man šī diena atstāja lielu iespaidu uz ilgu laiku. Elīna

·         Man ļoti patika satikt draugus un iepazīties ar savu jauno klases biedreni. Nevarēju vien sagaidīt, kad beidzot sāksies skola un varēs jautri pavadīt laiku. Estere Keita

·         Man ļoti patīk 1.spetembris, jo tad satieku savas draudzenes un draugus, pēc kuriem pa vasaru esmu noilgojusies. Mūsu klasē šogad ir jauni skolēni, bija interesanti iepazīties ar viņiem. Kendija

·         1.septembris bija ļoti jauks, patika jaunā audzinātāja. Visi sapazināmies, bija interesantas aktivitātes. Artūrs Š.

Gan nopietni, gan nenopietni vēlējumi ikvienam jaunajā mācību gadā:

·  Šajā mācību gadā dari visu, lai pašam ir prieks par sevi, lai patiktu sev.

· Esi neatkarīgs, drosmīgs, atklāts!

· Mazāk kļūdu, vairāk smaidu!
· Kaut vienu reizi izpildi visus mājas darbus un nodzīvo to dienu bez stresa!
· Zēni, esiet džentelmeņi: biežāk izsakiet komplimentus klases meitenēm, skolotājām un mammām!
· Kad ej gulēt, domā par to, ka rīt viss būs brīnišķīgi.
· Obligāti ēd brokastis, lai galva labi strādātu!
· Sargā savu vecāku un skolotāju nervus!
· Stundu laikā aizmirsti par mobilo telefonu!

· Rūpējies par veselību un apmeklē sporta stundas!  

·  Saglabā veselā miesā veselu garu!

Dzīvot zaļi

Ogres jauniešu iniciatīvas biedrība “TALANTU KALVE” sadarbībā ar Ogres novada pašvaldību laika posmā no 2021.gada oktobra līdz 2022.gada martam  īstenoja projektu “DZĪVOT ZAĻI!”, kura ietvaros 19 Taurupes pamatskolas 6.- 9.klases jauniešiem bija iespēja piedalīties nodarbībās, lai veidotu izpratni par savu potenciālu, īpašībām un talantiem, pozitīvu pašvērtējumu, kā arī attīstītu mērķtiecību un radošo domāšanu, pilnveidotu sadarbības un komunikācijas prasmes, paaugstinātu pašapziņu, līdz ar to arī gūtu motivāciju mācīties un darboties sabiedriskajās aktivitātēs.

Projekta ietvaros jaunieši piedalījās:

• Iepazīšanās nodarbībā caur komandu veidojošām aktivitātēm, jaunieši nodibināja pozitīvu gaisotni grupā, darbojās radoši, veidojot savu projekta koku, tādējādi iepazīstot projekta norisi un ieguvumus.
• Sadarbību un komunikāciju veicinošā treniņā “Misija Ogrē” dalībnieki izpildīja dažādus mazus, izaicinošus komandu uzdevumus; piedzīvoja situācijas, kur tie trenēja komunikācijas un savstarpējās sadarbības spējas, mācījās sadarboties un paļauties viens uz otru.
• Radošu un praktisku nodarbību “MĀCIES UN DARI ZAĻI” laikā dalībnieki radoši izglītojās par “zaļo domāšanu”, apguva “zaļās” prasmes un izzināja dažādus eko materiālus. Caur praktisku darbošanos, uzzināja otrreiz pārstrādājamo materiālu izmantošanas iespējas jaunu produktu radīšanā. Nodarbību gaitā dalībnieki īstenoja savu iniciatīvu- no bērza tāss radīja ikdienā izmantojamu trauku (cibu), no otrreiz lietojama materiāla (veciem koka dēļiem) radīja skaistas dāvanu kastes un kaķu māju, lēja sveces no izlietota parafīna.
• Nodarbībā “Vēro un izzini”, Dabas centrā “Meža māja”, jaunieši veica praktiskus un pētnieciskus uzdevumus, pilnveidoja zināšanas par apkārtnē sastopamajām dabas vērtībām un augu iekļaušanos dažādās ekosistēmās, attīstīja savas novērošanas, analizēšanas un salīdzināšanas prasmes.  Komunikācijas un sadarbību veicinošās aktivitātēs veidoja un nostiprināja izpratni par savu lomu grupā.
• Nodarbības “Manas karjeras izvēle” laikā tika veicināta dalībnieku izpratne, kā var izmantot savu potenciālu, īpašības un talantus izsvērtu pozitīvu lēmumu pieņemšanā mācību darba un nākotnes plānošanā.
• 5 dalībniekiem bija iespēja saņemt individuālu konsultāciju “Kā izdarīt izvēli”, par karjeras izvēli un lēmumu pieņemšanu saistībā ar to.

Programmu atbalsta PuMPuRS, kas ir Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotais ESF projekts Nr.8.3.4.0/16/I/001 "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai". Vairāk informāciju var atrast: www.pumpurs.lv

Informāciju sagatavoja Ogres jauniešu iniciatīvas biedrība "TALANTU KALVE"

KĀRTĪBA, KĀDĀ TIEK ORGANIZĒTS MĀCĪBU PROCESS TAURUPES PAMATSKOLĀ

OGRES  NOVADA  PAŠVALDĪBA

TAURUPES PAMATSKOLA

Reģ.Nr.40900022857,” Taurupes vidusskola”, Taurupe, Taurupes pagasts, Ogres novads, LV-5064

IEKŠĒJIE NOTEIKUMI

Ogres novada Taurupes pagastā

01.09.2021.                                                                                                                 Nr. 1-6/5

KĀRTĪBA, KĀDĀ TIEK ORGANIZĒTS MĀCĪBU PROCESS TAURUPES PAMATSKOLĀ, TAURUPES PAMATSKOLAS MAZOZOLU FILIĀLĒ UN TAURUPES PAMATSKOLAS MEŅĢELES FILIĀLĒ, IEVĒROJOT EPIDEMIOLOĢISKĀS DROŠĪBAS PRASĪBAS COVID -19 LAIKĀ

Izdoti saskaņā ar 2020. gada 9. jūnija Ministru kabineta noteikumiem

Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19

infekcijas izplatības ierobežošanai” 25., 26. punkts.

2021. gada 18. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 565

”Grozījumi 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360

”Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”

 

I. Vispārīgie noteikumi

1. Kārtība nosaka epidemioloģiskās drošības prasības un piesardzības pasākumus, kas veicami, organizējot mācību procesu Taurupes pamatskolā, Taurupes pamatskolas Mazozolu filiālē un Taurupes pamatskolas Meņģeles filiālē (turpmāk – skola), lai mazinātu iespējamos inficēšanos riskus ar Covid-19.

2. Kārtība ir saistoša izglītojamajiem, viņu vecākiem (likumiskajiem pārstāvjiem), skolotājiem, skolas darbiniekiem un apmeklētājiem.

3. Lai novērstu Covid-19 izplatību, ievērojami šādi pamatprincipi:

3.1. informēšana,

3.2. distancēšanās,

3.3. higiēna,

3.4. personas veselības stāvokļa uzraudzība.

4. Skolā norīkotas atbildīgās personas, kuras koordinē noteikto prasību ievērošanu un uzraudzību: Taurupes pamatskolā Ilmārs Bule, Mazozolu filiālē Liene Millere un Ineta Dreimane, Meņģeles filiālē Olita Rudzīte.

5. Pie ieejas skolā un skolas telpās, redzamās vietās: katrā stāvā, garderobēs, pie tualetēm izvietotas skaidri salasāmas norādes par epidemioloģisko  drošības normu ievērošanu.

6. Izglītojamo vecāki izglītības iestādi klātienē apmeklē tikai galējas nepieciešamības gadījumā, par to iepriekš informējot klases audzinātāju, konkrēto mācību priekšmeta skolotāju vai atbildīgo personu par drošības pasākumu ievērošanu. Ierodoties izglītības iestādē, apmeklētājs lieto sejas masku, veic roku dezinfekciju.

7. Pirmsskolas vecāki savus bērnus pavada līdz skolas ārdurvīm, grupas audzinātāja  sagaida un aizved uz grupiņu.

II. Mācību procesa organizēšana

1.Skola, izvērtējot riskus, izglītojamajiem nodrošina klātienē izglītības programmu apguvi un interešu izglītības nodarbības.

2. Izglītojamajiem mācību process tiek nodrošināts norādītajās telpās. Izglītojamie un pedagogi pēc iespējas lieto personīgos kancelejas piederumus. Pēc novadītās mācību stundas pedagogs nodrošina mācību telpas vēdināšanu. Atbilstošos laika apstākļos  pedagogiem ir iespēja mācību stundas vadīt ārā.

3. 1.-3. klašu izglītojamie   mācību stundās  un interešu izglītības nodarbībās sejas maskas nelieto, tās  jālieto, izejot gaiteņos un citās koplietošanas telpās.

4. 4.-9.klašu izglītojamie (no 12 gadu vecuma), kuri vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19  pēdējo sešu mēnešu laikā, mācību  stundās un interešu izglītības nodarbībās, sejas maskas drīkst nelietot, pārējiem izglītojamajiem tās jālieto mācību stundās, izejot gaiteņos un citās koplietošanas telpās.  Sejas maskas nelieto izglītojamie ar acīmredzamiem kustību traucējumiem vai psihiskās veselības traucējumiem.

5. Sejas maskas netiek lietotas sporta stundās, mūzikas stundās un treniņu nodarbībās.

6. Ja mācību stundas sākumā skolotājs konstatē, ka sejas masku nelieto 4.-9. klašu izglītojamais, kurš nav vakcinēts vai izslimojis Covid-19, tiek izteikts aicinājums lietot sejas masku.

7. Mācību procesā netiek pieļauta personu  (izglītojamie un iestādes darbinieki)  ar elpceļu infekcijas pazīmēm klātbūtne, kā arī aizliegts piedalīties personām, kurām noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingra izolācija. Izglītojamā vecākiem ir pienākums informēt izglītības iestādi, ja izglītojamajam ir konstatēta Covid-19 infekcija.

8. Izglītojamo pārvietošanās izglītības iestādē ir ierobežota, izglītojamais pārvietojas no mācību telpas uz mācību telpu, lieki neuzturoties skolas gaiteņos. Atbilstošos laika apstākļos, starpbrīžos izglītojamie var un ir ieteicams uzturēties skolas pagalmā.

III. Higiēnas prasību nodrošināšana un ievērošana

1. Katra persona ir atbildīga par higiēnas prasību ievērošanu.

2. Roku higiēnai skola nodrošina siltu ūdeni, šķidrās ziepes, roku susināšanas līdzekļus un spirtu saturošus roku dezinfekcijas līdzekļus.

3. Rokas rūpīgi jāmazgā ar ūdeni un ziepēm, īpaši pirms un pēc ēšanas, pēc tualetes apmeklējuma vai pastaigas ārā. Roku mazgāšana jāveic vismaz 40 sekundes. Roku nosusināšanai jālieto vienreiz lietojamie papīra dvieļi.

4. Skolā ir izvietota skaidra informācija par vietām (pie ieejām, skolas gaitenī un vestibilā), kur iespējams dezinficēt rokas ar etanola šķīdumu vai citu roku dezinfekcijas līdzekli, kas iedarbīgs pret vīrusiem.

5. Pēc roku dezinfekcijas nepieskarties sejai.

6. Stundas laikā  un pēc katras mācību stundas/nodarbības pedagogs ir atbildīgs par telpas vēdināšanu.

7. Klašu telpu uzkopšana tiek veikta pēc stundām. Gaiteņi - stundu laikā un pēc mācību stundām, tualetes - katras mācību stundas laikā un pēc stundām. Katrā uzkopšanas reizē tiek tīrītas visas koplietošanas virsmas (durvju rokturi, galda virsmas, krēslu roku balsti, virsmas tualetēs, u.c.), izmantojot dezinfekcijas līdzekļus.

IV. Izglītojamo ēdināšanas organizēšana

Ēdināšana Taurupes pamatskolā un Taurupes pamatskolas Mazozolu filiālē tiek organizēta divās maiņās. Taurupes pamatskolas Meņģeles filiālē vienā maiņā.

                                            

V. Personas veselības stāvokļa uzraudzība

1.Skolēni un darbinieki seko līdzi savam veselības stāvoklim un sniedz informāciju par prombūtnes iemesliem klases audzinātājai, filiāles vadītājai vai direktorei.

2. Reizi nedēļā  skolā tiek veikta izglītojamo un darbinieku testēšana ar siekalu testiem, izņemot tos, kuri ir vakcinēti vai pārslimojuši Covid – 19 pēdējo sešu mēnešu laikā un var uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Pozitīva testa gadījumā Centrālā laboratorija informē skolas direktoru.

3. Ja skolā tiek konstatēta Covid-19 infekcija, tad skolas direktoram nekavējoties jāinformē Ogres novada izglītības pārvalde tel. 29412754, inga.skapare@ogresnovads.lv

4. Ja akūtas elpceļu infekcijas pazīmes konstatēs diviem vai vairāk izglītojamajiem un ir radušās aizdomas par grupveida saslimšanu, direktors nodrošina informācijas sniegšanu telefoniski Slimību profilakses un kontroles centram pa telefonu 67895818.

5. Ja izglītojamajam tiek konstatētas saslimšanas pazīmes (drudzis, klepus, elpas trūkums, ķermeņa temperatūra 37,5 un augstāka), izglītojamajam tiek nodrošināta sejas maskas lietošana un izglītojamais tiek izolēts atsevišķā telpā. Nepieciešamības gadījumā kopā  ar izglītojamo izolācijas telpā, ievērojot epidemioloģisko drošības prasības, uzturas skolotājs. Klases audzinātājs sazinās ar izglītojamā vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem, kas nekavējoties ierodas pēc izglītojamā. Izglītojamais drīkst atgriezties skolā ar ārstējošā ārsta izsniegtu veselības stāvokļa izziņu.

6. Ja skolas darbiniekam, veicot darba pienākumus, parādās akūtas elpceļu saslimšanas pazīmes (drudzis, klepus, elpas trūkums, ķermeņa temperatūra 37,5 un augstāka), darbinieka pienākums ir pārtraukt  darba pienākumu veikšanu un doties mājās, telefoniski par to informējot direktoru, direktora vietnieku saimnieciskajos jautājumos vai filiāles vadītāju. Darbinieks var atgriezties darbā, kad ārsts noslēdzis darbnespējas lapu. Ja darbinieks ir bijis saskarē ar izglītojamo, kuram ir konstatēts Covid -19 infekcija, tad darbiniekam ir jāievēro 14 dienu pašizolācija.

VI. Interešu izglītības īstenošana

1. Interešu izglītības nodarbībās piedalās ne vairāk kā 30 bērni vienā grupā. Nodarbības tiek rīkotas katrai grupai atsevišķi, nepieļaujot šo grupu krustošanos.

2. Interešu izglītības programmu īstenošanas vadītājam ir jābūt sarakstam ar programmas dalībniekiem un viņu kontaktinformāciju nepieciešamības gadījumā.

3. Pēc nodarbībām tiek veikta koplietošanas virsmu dezinfekcija un telpu vēdināšana.

4. Skolā ir izstrādāts interešu izglītības programmu nodarbību norises grafiks.

VI. Noteikumu un to grozījumu pieņemšanas kārtība

1. Ar šo noteikumu kārtību izglītojamos iepazīstina klases audzinātājs, par ko izglītojamie parakstās instruktāžas lapās. Skolas darbiniekiem un izglītojamo vecākiem ar kārtību ir iespējams iepazīties uz informācijas stenda skolā, skolas mājas lapā un e-klases vidē.

2.  Kārtība var tikt grozīta vai papildināta, mainoties epidemioloģiskās drošības  prasībām Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Direktore                                                            L.Pušmucāne

Datortehnikas lietošanas noteikumi attālinātā mācību procesā

Taurupes pamatskolas,

Mazozolu filiāles, Meņģeles filiāles     

skolas dotās  datortehnikas lietošanas noteikumi attālinātā mācību procesā

Izglītojamā pārstāvja pienākumi:

1.  Uzraudzīt, lai datortehnika tiktu izmantota tikai attālinātā mācību  procesa nodrošināšanai, lai tā netiktu izmantota citos nolūkos.

2.    Uzraudzīt, lai  datortehnika netiktu ļaunprātīgi  bojāta.

3.Apņemas lietošanā nodoto datoru, planšeti, viedtālruni pēc attālināto mācību beigšanās atdot  skolai  tādā  stāvoklī, kādā  tika saņemti no skolas.

4. Ja iedotā ierīce nedarbojas vai konstatētas kādas citas  ar tās darbību saistītās neparastas  parādības,  ziņot par to skolai.

5.   Ja tiek konstatēts, ka datortehnikas ierīce, atdodot to skolai, ir tīši sabojāta, izglītojamā pārstāvis kompensē mantas vērtību.

Izglītojamajam jāievēro:

1.      Ievērot lietošanā nodotās datortehnikas  iekārtu izmantošanas kārtību, izmantojot to godprātīgi (iekārtas tuvumā nedrīkst ēst, novietot  traukus ar šķidrumu u.c.)

2.  Nedrīkst ierīci  tīšām bojāt.

3.Izmantot ierīci (datoru, planšeti, viedtālruni} attālinātā mācību procesa nodrošināšanai, t.i., tiešsaistes nodarbībām, mācību materiālu saņemšanai un nosūtīšanai, mācību vielas apgūšanai, mājas darbu izpildīšanai, e-klases un citu mācību materiālu izmatošanai.

4.  Nedrīkst datorā izdzēst uzstādīto programmatūru un mainīt tā iestatījumus, t.s., monitora  darbvirsmas izskatu.

5. Ja tiek konstatēts, ka iekārta netiek izmantota atbilstoši  tās nodošanas mērķim, tad skolai  ir tiesības  to nekavējoties atprasīt.

Koncerts   “Šausmas operā”

Projekta “Skolas soma” ietvaros mūsu skolas skolēniem bija iespēja youtube platformā baudīt koncertu  "Šausmas operā”. Komiska un atraktīva koncertprogramma – izglītojoši izklaidējošs “šovs”, kurā uz skatuves ar klausītājiem tikās divu dramatisku balsu īpašnieki - tenors un kontrtenors (Mikus Abaroniņš un Jānis Ķirsis), lai kopā parādītu, kādas “šausmas” var likt sajust stipras un skanīgas operas balsis. Caur komisko un atraktīvo it visā talantīgie puiši skolēniem ļāva uzzināt par operas skanējuma nozīmi tās dramaturģiskā stāsta atklāšanā, tā palīdzot labāk izprast operas žanru, kā arī ļaut iepazīt balss skanējuma daudzveidību. Puiši izdziedāja dažas no slavenāko operu ārijām, noslēdzot ar populārās mūzikas dziesmu, kas ieguva pavisam pārsteidzošu skanējumu, izdziedot operas manierē. Starp citiem skaņdarbiem, programmā skanēja Žorža Bizē operas “Karmena” fragmenti, Dž. Rosīnī “Kaķu duets”, neapoliešu tautasdziesma, savu vietu operas “šausmu” parādē atrada arī latviešu komponistu K. Lāča un R. Paula dziesmas.

Estere Keita: “Šausmas operā” bija ļoti  interesantas, smieklīgas un uzmundrinošas. Man ļoti patika un bija jauki skatīties, iesaku citiem noskatīties, kas vēl to nav izdarījuši.

Krista: Bija ļoti interesanti, laiks pagāja ļoti ātri. Man patika atbildēt uz jautājumiem, puiši atdarināja seno.

Mana sapņu dāvana Ziemassvētkos

Skaistais Ziemassvētku mēnesis. Brīnumu un cerību laiks. Daudziem svētku gaidīšanas laiks sākas ar Adventes vainaga ienešanu mājās un lūkošanos siltajās svecīšu liesmiņās. Daudziem svētkus sagaidīt palīdz Adventes kalendāra lodziņu atvēršana. Kāds cits noteikti gatavo dāvanas saviem mīļajiem, lai pārsteigtu tos Ziemassvētkos. Ko Taurupes pamatskolas skolēni vēlētos lūgt Ziemassvētku vecītim?

Visi kaut ko vēlas Ziemassvētku vakarā vai raksta vēstuli Ziemassvētku vecītim. Ja nebūtu limitu dāvanai, tad mana vēlme būtu kaut kas elektronisks, bet tas nebūtu ne telefons, dators vai kaut kāda video spēle. Tas būtu grafiskais ekrāns. Pēdējos divus gadus es vairs nezīmēju uz baltas lapas, bet datorā elektroniski. Grafiskajā ekrānā būtu lielāka krāsu gamma un ērtāk zīmēt.

Ja vēlēšanās būtu globāla, tad tāpat kā visi gribētu, lai tas vīruss iekristu milzīgā bezdibenī un no tā nekad netiktu ārā. Tas jau gadu ir uzrāpies visiem uz muguras un citreiz liekas, ka nekad neatstās mūs.                                                                                                      Marika

 

Vislabākā dāvana, ko varu saviem mīļajiem sniegt Ziemassvētkos, ir manis paša radīti svētki. Lai mana mamma un tētis var svinēt svētkus, kā tie darīja bērnībā, gluži tāpat kā es, noskatīdamies mūsu  Ziemassvētku gara dzimšanu. Es ar prieku vēlētos padarīt viņus tiešām laimīgus, reizē ar to gūt lepnumu par sevi. Cik ļoti no sirds darot, gribot labu, vari dot kādam dāvanu un pat sirsnīgas atmiņas par bērnību. Šādu dāvanu es vēlos dot cilvēkiem, kuri nu jau 15 gadus  Ziemassvētkos, neskatoties  ne uz kādām grūtībām un šķēršļiem, mani un mazo brāli cenšas padarīt  par ļoti laimīgiem.                                                             Silvestrs

 

Šogad Ziemassvētki tiks svinēti ļoti klusi un vientuļi savās mājās, jo ierobežojumu dēļ nedrīkst pulcēties. Nenotiks neviens pasākums. Es svētkos negribu saņemt nevienu dāvanu, bet vēlos, lai notiktu brīnums un beigtos šis murgs. Gribētos, lai svētkos mēs varētu būt kopā ar cilvēkiem, kurus mīlam, lai varētu apskaut un samīļot, lai varētu sapulcēties visi kopā un nosvinēt radu lokā.                                                                                           Elīna

Ja man būtu iespēja jebko lūgt Ziemassvētku vecītim, tad savai ģimenei es gribētu uzdāvināt māju. Vēl gribētu kopā ar ģimeni doties kādā tālā ceļojumā. Pati sev es dāvinātu mocīti, arī  brālis  noteikti priecātos par lielu, skaistu un ātru moci. Māsām dāvinātu jaunākus un ātrākus telefonus, bet mazajai māsiņai – daudz, daudz mantu un dažādu drēbīšu. Mammai gribētu uzdāvināt frizieru kursus, jo tā ir viņas sapņu profesija. Tētim – jaunu mašīnu. Omei – dzīvokli ar ērtībām.                                                                                                   Kristela

Ziemassvētki ir mani mīļākie svētki. Ne tāpēc, ka var saņemt daudz dāvanu, bet iepriecina visas mūsu ģimenes svētku tradīcijas – Ziemassvētku dziesmas, eglītes rotāšana, piparkūku un pīrāgu cepšana, mājas uzpošana un vecīša gaidīšana, par ko vislielākais prieks mazajai māsai. Es šogad Ziemassvētkos nevēlos saņemt dāvanas, jo man viss jau ir. Ja būtu iespēja, es apdāvinātu citus ar kaut ko, kas viņiem vajadzīgs vairāk nekā man. Visvairāk gribētos, lai vīruss beidzas, un viss ir tā kā agrāk.                                                        Kristiāna Līva

Ziemassvētkos galvenās nav materiālās dāvanas. Visvairāk par visu vēlos, lai manā ģimenē valda saticība. Manuprāt, tas ir galvenais, jo nauda nav laimes kompass, kas spēs norādīt pareizo virzienu. Ziemassvētki ir dāvināšanas laiks, kad ikvienā sirdī virmo devīgums, sirsnīgums, svētku noskaņojums un, protams, mīlestība. Joprojām atceros, kā vecākus iepriecināja pat mazs mans zīmējums. Tie ir noglabāti atmiņu kastītē, kas arī man kādreiz nozīmēs ļoti daudz. Svētki ir īstais laiks, ko pavadīt kopā ar ģimeni. Kopīgi izrotāt eglīti, dāvināt to, kas pašam vistuvāk sirdij, zinot, ka vari nesaņemt pretī visvairāk kāroto. Svētkos galvenais ir kopā būšana, bet dāvanas ir tikai tāds simbolisks mīlestības un rūpju apliecinājums.                                                                                                 Ingus

Es negribu Ziemassvētku dāvanas, tikai vēlētos, lai Dievs manai omei uzdāvina veselību. Ziemassvētkos gribētu visiem dāvināt savu smaidu, jo daudzi cilvēki nav priecīgi.

Kristiāna Marija

Mana sapņu dāvana, lai šajos Ziemassvētkos  visa ģimene būtu mājās, lai mēs varētu aizbraukt pie kāda ciemos.  Gribas, lai ātrāk beigtos karantīnas murgs, lai atsāktos mācības skolā, lai skolotājiem darbs atgrieztos normālās sliedēs.                                      Ralfs Artūrs

Man ir daudz sapņu dāvanu, bet visvairāk vēlos vienu lielu dāvanu. Jau kopš agras bērnības esmu vēlējusies sintezatoru. Pie manas vecmāmiņas ir sintezators, tur aizbraucot, man ļoti patīk spēlēt. Esmu iemācījusies spēlēt 15 dziesmas. Esmu pataupījusi vietu zem eglītes šai Ziemassvētku dāvanai. Varbūt brīnums notiks?                                                             Ieva

Ziemassvētkus es vēlētos siltu un saulainu laiku. Mājās – koši zaļu eglīti ar lieliem bumbuļiem un sprakšķošām gaismām. Gribētu, lai maniem vecākiem būtu daudz naudas, lai viņi būtu priecīgi. Brālim uzdāvinātu viņa mīļāko mantu. Pasaulē gribētos, lai nenotiek zemestrīces, vulkāna izvirdumi vai kādas citas katastrofas, lai pazustu Covid-19, lai cilvēki dzīvotu 100 gadus.                                                                                                           Ralfs

Ziemassvētkos vēlos, lai visiem ir dāvanas, daudz, daudz piparkūku, mandarīnu. Lai visi ir laimīgi savās ģimenēs! Lai ir svētku sajūta starp savējiem! Sev Ziemassvētku dāvanā gribētu sunīti, ar kuru spēlēties, dauzīties, vienkārši samīļot un iziet ārā pastaigāties. Salvis

Savai ģimenei gribētu dāvināt vislabākos Ziemassvētkus, lai visa mūsu lielā ģimene ir kopā, bet vīrusa dēļ tā nenotiks. Vecākiem un vecvecākiem Ziemassvētkos sagatavošu kādu dāvaniņu, bet mana lielākā dāvana – kopā būšana ar savējiem.                                  Sabīne

Ja man būtu daudz naudas, tad mammai Ziemassvētkos gribētu uzdāvināt jaunu veļasmašīnu, jo tā jau ir veca. Omei – cepeškrāsni, lai var cept garšīgās kūkas, un arī jaunu televizoru. Sev gribētu uzdāvināt motorolleri, lai tas būtu reģistrēts un varētu braukt pa lielceļu. Brālim – dāvinātu jaunu mašīnu.                                                      Roberts Kristiāns

 

Olimpiskā diena

18. septembrī Ogres stadionā pulcējās Ogres novada izglītības iestāžu audzēkņi tradicionālajā pasākumā “Olimpiskā diena”, kuras devīze bija “Mēs esam#sportiņā”.

Šajā dienā vingroja un sportoja visos Latvijas novados. Tāpat kā citur Latvijā, arī Ogres stadionā rīts sākās ar kopīgu vingrošanu, pēc tam notika stafetes – 4 x 100 m, pretstafete 12 x 60 m, zviedru stafete 100 x 200 x 300 x 400.

Mūsu skolu sacensībās pārstāvēja Intars Niks Kaiva, Krista Ozerinska, Estere Keita Līcīte, Beāte Seila Dzalba, Sabīne Cīrule, Salvis Zariņš, Everts Bukovskis, Kristiāna Līva Līcīte, Ingus Šteins, Kristiāna Marija Vaniņa, Ralfs Artūrs Vaniņš, Silvestrs Dzalbs, Kristela Ozerinska. Liels prieks par mūsu sportiskajiem skolēniem (lielo skolu konkurencē stafetēs izcīnījām 3.vietu!).Paldies sporta skolotājam par ieguldīto darbu, audzinot sportiskus un fiziski aktīvus skolēnus.

·         Jau vairākus gadus piedalos Olimpiskajā dienā. Braucu, lai pavadītu laiku sportojot un cīnoties, nebēdāju, ka ne vienmēr ir augsti rezultāti. Visi centās, bet vienmēr var labāk. Uzskatu, galvenais ir piedalīties un cīnīties. Kristela

·         Olimpiskajā dienā es skrēju pretstafeti un zviedru stafeti. Pretstafeti bija ļoti vienkārši skriet, bet zviedru stafetē bija jāskrien 300 m. Tas bija daudz, pie beigām man  jau sāka palikt slikti. Kristiāna Marija

·         Olimpiskajā dienā Ogrē mana komanda – Ingus Šteins, Silvestrs Dzalbs, Miks Saulītis un Artjoms Antanovičs – izcīnīja 3.vietu, par to ir liels prieks. Ingus

·         Mums paveicās lieliski noskriet 4x100 stafeti, kurā ieguvām 3.vietu. Mēs bijām pārsteigti un priecīgi par izdarīto un sasniegto. Silvestrs

·         Piedalījos tikai pretstafetes skrējienā, pārējā laikā jutu līdzi citiem. Sabīne

Tēvu diena Taurupes pamatskolā

Septembra otrajā svētdienā tiek atzīmēta Tēva diena, kad ar īpašu uzmanību un sveicieniem varam pateikties saviem tētiem par visu to lielo gādību un mīlestību, ko esam saņēmuši dzīves laikā.

Pasaulē Tēva dienai ir nedaudz vairāk kā simts gadu sena vēsture. Svētku ideja aizsākās ASV 20.gadsimta sākumā un pamazām kļuva aizvien populārāka, līdz daudzās pasaules valstīs tika pasludināta par oficiāli svinamu dienu.
Latvijā Tēva diena tiek atzīmēta kopš 2008.gada. Lai gan tradīcijas dažādās valstīs atšķiras, svētku sākotnējā ideja palikusi nemainīga - pateikt paldies tētiem par viņu mīļumu, spēku un izturību, audzinot savus bērnus.

Arī daudzās skolās notiek kopīgi pasākumiem tēviem un viņu atvasēm. Taurupes pamatskolā vairākus gadus risinājās futbola turnīrs, kurā spēkiem mērojās tēvu un viņu atvašu veidotās komandas. Pagājušajā gadā vecāki izteica priekšlikumu, ka vajag kaut ko mainīt, ieviest jaunas iedejas šo svētku rīkošanā.

Šogad Tēvu dienas pasākums risinājās ar devīzi   «Laid pa vējam». Tēvi kopā ar bērniem meistarklasē iemācījās  veidot neparastus, krāsainus un burvīgus pūķus.

Pasākuma organizatore skolotāja Ligita Millere atzina: «Kas var būt lielākā dāvana vissuperīgākajām tētim kā kopā būšana ar saviem mīļajiem. Šoreiz pirmo reizi visi kopā meistarojām krāsainos pūķus. Viegli palaist pa vējam, priecāties un pabaudīt neikdienišķo. Tikmēr  skolas parkā tika sarūpēts māmiņu cienasts. Paldies visiem!»

Sagaidot Juglas kauju 103. gadadienu

Jau sesto gadu pēc kārtas vairāk kā 800 skolēni Zilajos kalnos pulcējās militāri patriotiskās audzināšanas pārgājienā “Sagaidot Juglas kauju 103. gadadienu”.

Gājienā pulcējās Ogres un Ikšķiles novadu skolu 5.-12.klašu audzēkņi, kas kājām mērojot ceļu no skolām Ogrē, Ikšķilē un Tīnūžos, pulcējās pie Dubkalnu ūdenskrātuves. Tur viņus uzrunāja Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, aicinot vienmēr atcerēties, kādu cenu maksāja mūsu vectēvi par brīvu un neatkarīgu valsti. “Mīliet un cienīt savu valsti, un nododiet nākamajām paaudzēt to tādu, par kādu cīnījās mūsu vectēvi - neatkarīgu un ar vienu valsts valodu.”

Savukārt Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš atzīmēja, ka 1917. gadā notikušās Juglas kaujas deva iespēju izveidot mūsu valsti. Viņš aicināja novērtēt to, ka mums ir sava valsts, un būt lepniem par tautas dēliem, kas šo valsti aizstāv, kā arī vēlēja, lai šī Ogres un Ikšķiles novada pašvaldību izveidotā tradīcija arī turpmāk tiktu saglabāta.

Klātesošos uzrunāja arī Zemessardzes 54.inženiertehniskā bataljona komandieris pulkvežleitnants Ainārs Rauza, uzsverot, ka Latvijas zemessargi vienmēr ir tikuši augsti novērtēti ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskajās operācijās. “Mēs esam pierādījuši, ka mums var uzticēties un esam ievērojams spēks. Uz mūsu karavīriem var paļauties, un par Latvijas neatkarību viņi gatavi ir ziedot pašu svarīgāko, kas viņiem ir.”

Savukārt Zemessardzes 54.inženiertehniskā bataljonakapelāns Ivars Babris atzīmēja, ka ne jau bruņojums nodrošina uzvaru, bet gars, kas mūsos mājo. Viņam ir liels prieks par jauniešiem, kas piedalās šajā pasākumā, iespaidojas, iegūst garu un stājas zemessardzes rindās.

Pasākumā Zemessardzes 54.inženiertehniskā bataljona tika uzņemti 9 jauni zemessargi, dziedāja Ogres 1. vidusskolas zēnu ansamblis. Skolēni varēja aplūkot militāro tehniku, kā arī 20 kontrolpunktos veikt dažādas sportiskās un izzinošās aktivitātes, ko bija sagatavojis Zemessardzes 54. inženiertehniskais bataljons, Ogres Vēstures un mākslas muzejs, Ogres novada Tūrisma informācijas centrs, Ikšķiles novada Tūrisma informācijas centrs, Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības divizions un citi. Savukārt ugunsdzēšanas un glābšanas paraugdemonstrējumus nodrošināja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku aviācijas bāzes Aviācijas eskadriļa. Skolēniem bija sarūpēts arī īsta karavīra cienīgs azaids - putra un silta tēja.

Gājiens tiek rīkots ar mērķi izkopt savu nacionālo pašapziņu un piederības sajūtu Latvijai, izzināt vēsturi un godināt strēlniekus. Pasākumu pēc Ogres un Ikšķiles novadu iniciatīvas organizē Ikšķiles un Ogres pašvaldības, Ogres un Ikšķiles novadu pašvaldību aģentūra "Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa „Zilie kalni” attīstības aģentūra" un biedrība "Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skola".

Skolu sadraudzības Sporta diena 

Jau desmito gadu pēc kārtas jaunā mācību gada ieskaņā aizraujošā Sporta svētku dienā tikās Mazozolu, Meņģeles un Taurupes izglītības iestāžu skolēni un pedagogi. 

Šogad izklaidējoši sportiskos etapus un stafetes organizēja visu trīs skolu pedagogi pārstāvji. Prieks, ka iesakņojusies tradīcija ik gadu turpinās un  veicina draudzību starp triju skolu audzēkņiem.

Galvenais sacensību tiesnesis bija Taurupes pamatskolas sporta skolotājs Arvīds Bogdāns, bet stafešu organizatori un tiesneši mājniekiem Guna Daugule, Ineta  Frēliha, Daina Švikstiņa. Meņģeliešus pārstāvēja Olita Rudzīte, Irēna Andriksone, Ingrīda Ķezbere, Ilona Sineviča, Vita Tēraude, mazozoliešus – Vera Gruzniņa, Ina Šīrone, Ineta Dreimane, Vija Jēkabsone, Liene Millere, Daiga Zamarina,

Jaunajiem sportistiem, kuri tika sadalīti jauktajās komandās pa desmit skolēniem katrā, vajadzēja sevi pierādīt 9 stafetēs divu apļu gaitā. Kā ierasts, draudzīgi samiksētās vienības startēja ar pašdarinātu nosaukumu. To vidū bija «Statoil», «Sīkaļas», «Žiglie», «Sprīdīši», «Vētra», «Tvisteri», «Ubs», «Pipari» un «Spridzeklīši». Stafetes (kopskaitā veselas 18) bija ļoti daudzveidīgas. Tās neprasīja fizisku spēku un izcilas ātruma īpašības, bet dalībniekiem nācās likt lietā asprātību, izveicību, lokanību, pacietību, uzmanību, aprēķinu, pareizu taktisko risinājumu un komandas saliedētību.

Sporta dienas noslēgumā garšīgu suminājumu saņēma visas jauktās komandas. Katra komanda izvirzīja arī vienu īpašo dalībnieku, kurš pēc biedru vērtējuma bija vislabākais organizators, izpalīdzīgākais, atbildīgākais, draudzīgākais, aktīvākais, sportiskākais.

Saskaitot atsevišķās disciplīnās iegūtās vietas un punktus, kļuva skaidrs, ka 9 komandu cīņā uzvarēja «Spridzeklīši». Komandā spridzināja taurupieši Artūrs Ieviņš, Everts Bukovskis, Ieva Avricēviča, Estere Keita Līcīte, mazozolieši Keita Vonoga, Lāsma Kalēja, Ritvars Morkāns, Kristaps Aleksandrs Gromovs, kā arī meņģelieši Undīne Millere un Adrians Jurģis.  2.vietā ierindojās «Pipari», trešie -  «Vētra». Bez šaubām, vinnētāji bija visi...

 

Zinību diena Taurupes pamatskolā

Kad naktis kļūst garākas un tumšākas, ābeles līkst no ražas smaguma, pīlādžogas tvīkst arvien košāk, dārzos slienas gladiolu zobeni un visās varavīksnes krāsās zied asteres, droša zīme -  klāt Zinību diena skolas bērniem, kuri pa vasaru pastiepušies, iedeguši, reizē skaļi, nedaudz apmulsuši un satraukušies – kāds nu būs jaunais mācību gads šajā dīvainajā laikā.

Taurupes pamatskolas skolēniem šajā 1.septembrī svētkus radīja skolas pedagogi un vecāki,  sniedzot gan muzikālus priekšnesumus, gan aicinot padomāt par vērtībām.

Vērtības un to izpausmi tikumos cilvēki apgūst visu mūžu, arī ārpus izglītības iestāžu sienām. Skolēni sev nozīmīgās vērtības saredz ikdienas saziņā un mijiedarbē gan ģimenē, gan skolā, gan draugu un plašākas sabiedrības lokā.

Skolotāji, pārlapojot nezūdošās vērtības literatūrā, aicināja skolēnus aizdomāties par svarīgākajām dzīves vērtībām. Lai katram no mums būtu kāds, kuram varētu teikt tāpat kā Vinnijs Pūks: “Katra diena, ko pavadām kopā, ir mana mīļākā diena. Ja kādreiz pienāk diena, kad mēs nevaram būt kopā, paturi mani savā sirdī – es tur palikšu vienmēr.” (A.Milns)

Veicot ikdienas pienākumus, svarīgi zināt, ko vēlies sasniegt, kāda ir tava atbildība. Pedagogiem jāprot  iejusties bērna pārdzīvojumos, ieskicēt ceļu zināšanu sasniegšanai,  jo “vienīgi bērni zina, ko viņi meklē”. (Antuāns de Sent-Ekziperī  “Mazais princis”)

Svarīga vērtība – gudrība, māka izmantot zināšanas labā veicināšanai savā un sabiedrības dzīvē.  “Kaut jel spētu izbrist līdz tai vietai, kur debess velve nolaižas līdz ūdens līmenim, tad redzētu, kas tur īsti ir aiz viņiem. Brīnums, kāpēc saule netika nekad tālāk kā līdz zināmai strīpai.” (Sudrabu Edžus “Dullais Dauka”)

Ģimene, mājas, savējie – laimīgā zeme nav jāmeklē aiz trejdeviņiem kalniem un trejdeviņām zemēm, tā ir tepat, tikai jāmāk atrast un ieraudzīt.  “Mājās! Es esmu atkal mājās! Tavu brīnumu!” (A. Brigadere “Sprīdītis”)

Spēja piedot, vēlība, atsaucība pret citiem, pieklājība, lai ikreiz mēs varētu teikt kā Baltais Runcis: “ Kāpēc vairot sāpes? Lai vairojas labāk prieks. Es nepieminu ļaunu.” (Kārlis Skalbe “Kaķīša dzirnavas”).Ne vērtības, ne tikumus tieši iemācīt vai ieaudzināt nevar, tādēļ pedagogu pienākums un atbildība ir stiprināt ieradumus.

Zinību dienā taurupiešus sveica arī Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, Taurupes pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Stafeckis  un skolas direktore Lonija Pušmucāne. Skolas pedagogu kolektīvam šogad pievienojās Agnese Līcīte, kura paralēli darbam pirmsskolas grupiņā studēs Latvijas Universitātes Madonas filiālē. Garšīgu pārsteigumu, dāvinot saldējumu, visiem skolēniem sagādāja vietējais veikals “AIBE”.

Mana vasaras recepte

No 20.jūlija līdz 20.augustam Ogres Centrālā bibliotēka aicināja skolēnus piedalīties radošo darbu konkursā “Mana vasaras recepte”.

Skolēni tika aicināti radoši pastāstīt par savu jaukāko vasaras dienu, to uzzīmējot vai par to uzrakstot eseju, dzejoli vai miniatūru.

Konkursa uzvarētāju vidū ir arī mūsu  skolēna Silvestra Dzalba dzejolis par spilgtāko vasaras dienu – Līgo svētkiem!

 

Kad nekas nav tā, kā bija

25. augustā tika aizvadītas starpnovadu izglītības iestāžu darbinieku 26. sporta spēles “Kad nekas nav tā, kā bija”, kurās piedalījās 25 komandas no Ogres, Lielvārdes, Ķeguma un Ikšķiles novada izglītības iestādēm.

Sporta spēles sākās ar gājienu, valsts himnu, svinīgu karoga pacelšanu, kam sekoja arī laba vēlējumi.

Veiksmi visām komandām un lielu paldies par uzdrīkstēšanos organizēt šīs sporta spēles Taurupes pamatskolas Mazozolu filiālei teica Ogres novada sporta centra direktore Dzirkstīte Žindiga. Lai šī diena būtu īpašs piedzīvojums, visiem sportistiem vēlēja Taurupes pamatskolas Mazozolu filiāles vadītāja Vera Gruzniņa. Enerģiju un možu garu dalībniekiem vēlēja arī Ogres starpnovadu izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāja Velga Kalniņa.

Klātesošos sveica arī Mazozolu pagasta pārvaldes vadītājs Dzintars Žvīgurs, sakot lielu paldies par to, ko izglītības iestāžu darbinieki dara mūsu bērnu labā. Savukārt Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis atzīmēja, ka mēs katrs esam atšķirīgs, ar dažādiem uzskatiem, no dažādām nācijām, tomēr sports ir tas, kas vieno. Viņš aicināja būt saliedētiem, tad viss izdosies.

 Kopumā sporta spēlēs piedalījās 25 komandas, no kurām 24 startēja 15 izveidotajās stafetēs, bet pasākuma organizatori - Taurupes pamatskolas Mazozolu filiāle - bija tiesneši un uzraugi. Sagatavotie uzdevumi bija ļoti dažādi - gan tādi, kas saliedē komandu un atklāj komandas sadarbību, gan liecina arī par dalībnieku sportisko sagatavotību. Visi sporta spēļu dalībnieki bija pozitīvi noskaņoti un sagatavotos uzdevumus veica ar lielu degsmi un prieku.

Kopvērtējumā 1. vietu ieguva Ķeguma komercnovirziena vidusskola, aiz sevis atstājot Ogres novada Sporta centru, bet trešās vietas ieguvēji ir Birzgales pamatskola.

Mūsējiem 14.vieta. Komandā startēja Lonija Pušmucāne, Arvīds Bogdāns, Guna Daugule, Ineta Frēliha, Agnese Līcīte, Kārlis Ozerinskis, Vanda Prancāne, Daiga Rosicka, Daina Švikstiņa, Ilona Zariņa, Sanda Zariņa.