Taurupes pamatskolas,
Mazozolu filiāles, Meņģeles filiāles
skolas dotās datortehnikas lietošanas noteikumi attālinātā mācību procesā
Izglītojamā pārstāvja pienākumi:
1. Uzraudzīt, lai datortehnika tiktu izmantota tikai attālinātā mācību procesa nodrošināšanai, lai tā netiktu izmantota citos nolūkos.
2. Uzraudzīt, lai datortehnika netiktu ļaunprātīgi bojāta.
3.Apņemas lietošanā nodoto datoru, planšeti, viedtālruni pēc attālināto mācību beigšanās atdot skolai tādā stāvoklī, kādā tika saņemti no skolas.
4. Ja iedotā ierīce nedarbojas vai konstatētas kādas citas ar tās darbību saistītās neparastas parādības, ziņot par to skolai.
5. Ja tiek konstatēts, ka datortehnikas ierīce, atdodot to skolai, ir tīši sabojāta, izglītojamā pārstāvis kompensē mantas vērtību.
Izglītojamajam jāievēro:
1. Ievērot lietošanā nodotās datortehnikas iekārtu izmantošanas kārtību, izmantojot to godprātīgi (iekārtas tuvumā nedrīkst ēst, novietot traukus ar šķidrumu u.c.)
2. Nedrīkst ierīci tīšām bojāt.
3.Izmantot ierīci (datoru, planšeti, viedtālruni} attālinātā mācību procesa nodrošināšanai, t.i., tiešsaistes nodarbībām, mācību materiālu saņemšanai un nosūtīšanai, mācību vielas apgūšanai, mājas darbu izpildīšanai, e-klases un citu mācību materiālu izmatošanai.
4. Nedrīkst datorā izdzēst uzstādīto programmatūru un mainīt tā iestatījumus, t.s., monitora darbvirsmas izskatu.
5. Ja tiek konstatēts, ka iekārta netiek izmantota atbilstoši tās nodošanas mērķim, tad skolai ir tiesības to nekavējoties atprasīt.
Projekta
“Skolas soma” ietvaros mūsu skolas skolēniem bija iespēja youtube platformā
baudīt koncertu "Šausmas operā”. Komiska
un atraktīva koncertprogramma – izglītojoši izklaidējošs “šovs”, kurā uz
skatuves ar klausītājiem tikās divu dramatisku balsu īpašnieki - tenors un
kontrtenors (Mikus Abaroniņš un Jānis Ķirsis), lai kopā parādītu, kādas
“šausmas” var likt sajust stipras un skanīgas operas balsis. Caur komisko un
atraktīvo it visā talantīgie puiši skolēniem ļāva uzzināt par operas skanējuma
nozīmi tās dramaturģiskā stāsta atklāšanā, tā palīdzot labāk izprast operas
žanru, kā arī ļaut iepazīt balss skanējuma daudzveidību. Puiši izdziedāja dažas
no slavenāko operu ārijām, noslēdzot ar populārās mūzikas dziesmu, kas ieguva pavisam
pārsteidzošu skanējumu, izdziedot operas manierē. Starp citiem skaņdarbiem,
programmā skanēja Žorža Bizē operas “Karmena” fragmenti, Dž. Rosīnī “Kaķu
duets”, neapoliešu tautasdziesma, savu vietu operas “šausmu” parādē atrada arī
latviešu komponistu K. Lāča un R. Paula dziesmas.
Estere Keita: “Šausmas operā” bija ļoti interesantas, smieklīgas un uzmundrinošas.
Man ļoti patika un bija jauki skatīties, iesaku citiem noskatīties, kas vēl to
nav izdarījuši.
Krista: Bija
ļoti interesanti, laiks pagāja ļoti ātri. Man patika atbildēt uz jautājumiem,
puiši atdarināja seno.
Skaistais
Ziemassvētku mēnesis. Brīnumu un cerību laiks. Daudziem svētku gaidīšanas laiks
sākas ar Adventes vainaga ienešanu mājās un lūkošanos siltajās svecīšu
liesmiņās. Daudziem svētkus sagaidīt palīdz Adventes kalendāra lodziņu
atvēršana. Kāds cits noteikti gatavo dāvanas saviem mīļajiem, lai pārsteigtu
tos Ziemassvētkos. Ko Taurupes pamatskolas skolēni vēlētos lūgt Ziemassvētku
vecītim?
Visi kaut ko vēlas Ziemassvētku vakarā vai
raksta vēstuli Ziemassvētku vecītim. Ja nebūtu limitu dāvanai, tad mana vēlme būtu
kaut kas elektronisks, bet tas nebūtu ne telefons, dators vai kaut kāda video
spēle. Tas būtu grafiskais ekrāns. Pēdējos divus gadus es vairs nezīmēju uz
baltas lapas, bet datorā elektroniski. Grafiskajā ekrānā būtu lielāka krāsu
gamma un ērtāk zīmēt.
Ja vēlēšanās būtu globāla, tad tāpat kā visi
gribētu, lai tas vīruss iekristu milzīgā bezdibenī un no tā nekad netiktu ārā.
Tas jau gadu ir uzrāpies visiem uz muguras un citreiz liekas, ka nekad neatstās
mūs. Marika
Vislabākā dāvana, ko varu saviem
mīļajiem sniegt Ziemassvētkos, ir manis paša radīti svētki. Lai mana mamma un
tētis var svinēt svētkus, kā tie darīja bērnībā, gluži tāpat kā es,
noskatīdamies mūsu Ziemassvētku gara
dzimšanu. Es ar prieku vēlētos padarīt viņus tiešām laimīgus, reizē ar to gūt
lepnumu par sevi. Cik ļoti no sirds darot, gribot labu, vari dot kādam dāvanu
un pat sirsnīgas atmiņas par bērnību. Šādu dāvanu es vēlos dot cilvēkiem, kuri
nu jau 15 gadus Ziemassvētkos,
neskatoties ne uz kādām grūtībām un
šķēršļiem, mani un mazo brāli cenšas padarīt
par ļoti laimīgiem.
Silvestrs
Šogad Ziemassvētki tiks
svinēti ļoti klusi un vientuļi savās mājās, jo ierobežojumu dēļ nedrīkst
pulcēties. Nenotiks neviens pasākums. Es svētkos negribu saņemt nevienu dāvanu,
bet vēlos, lai notiktu brīnums un beigtos šis murgs. Gribētos, lai svētkos mēs
varētu būt kopā ar cilvēkiem, kurus mīlam, lai varētu apskaut un samīļot, lai
varētu sapulcēties visi kopā un nosvinēt radu lokā. Elīna
Ja man būtu iespēja jebko
lūgt Ziemassvētku vecītim, tad savai ģimenei es gribētu uzdāvināt māju. Vēl
gribētu kopā ar ģimeni doties kādā tālā ceļojumā. Pati sev es dāvinātu mocīti,
arī brālis noteikti priecātos par lielu, skaistu un ātru
moci. Māsām dāvinātu jaunākus un ātrākus telefonus, bet mazajai māsiņai –
daudz, daudz mantu un dažādu drēbīšu. Mammai gribētu uzdāvināt frizieru kursus,
jo tā ir viņas sapņu profesija. Tētim – jaunu mašīnu. Omei – dzīvokli ar
ērtībām.
Kristela
Ziemassvētki ir mani
mīļākie svētki. Ne tāpēc, ka var saņemt daudz dāvanu, bet iepriecina visas mūsu
ģimenes svētku tradīcijas – Ziemassvētku dziesmas, eglītes rotāšana, piparkūku
un pīrāgu cepšana, mājas uzpošana un vecīša gaidīšana, par ko vislielākais
prieks mazajai māsai. Es šogad Ziemassvētkos nevēlos saņemt dāvanas, jo man
viss jau ir. Ja būtu iespēja, es apdāvinātu citus ar kaut ko, kas viņiem
vajadzīgs vairāk nekā man. Visvairāk gribētos, lai vīruss beidzas, un viss ir
tā kā agrāk. Kristiāna Līva
Ziemassvētkos galvenās
nav materiālās dāvanas. Visvairāk par visu vēlos, lai manā ģimenē valda
saticība. Manuprāt, tas ir galvenais, jo nauda nav laimes kompass, kas spēs
norādīt pareizo virzienu. Ziemassvētki ir dāvināšanas laiks, kad ikvienā sirdī
virmo devīgums, sirsnīgums, svētku noskaņojums un, protams, mīlestība. Joprojām
atceros, kā vecākus iepriecināja pat mazs mans zīmējums. Tie ir noglabāti
atmiņu kastītē, kas arī man kādreiz nozīmēs ļoti daudz. Svētki ir īstais laiks,
ko pavadīt kopā ar ģimeni. Kopīgi izrotāt eglīti, dāvināt to, kas pašam
vistuvāk sirdij, zinot, ka vari nesaņemt pretī visvairāk kāroto. Svētkos
galvenais ir kopā būšana, bet dāvanas ir tikai tāds simbolisks mīlestības un
rūpju apliecinājums. Ingus
Es negribu Ziemassvētku
dāvanas, tikai vēlētos, lai Dievs manai omei uzdāvina veselību. Ziemassvētkos
gribētu visiem dāvināt savu smaidu, jo daudzi cilvēki nav priecīgi.
Kristiāna
Marija
Mana sapņu dāvana, lai
šajos Ziemassvētkos visa ģimene būtu
mājās, lai mēs varētu aizbraukt pie kāda ciemos. Gribas, lai ātrāk beigtos karantīnas murgs,
lai atsāktos mācības skolā, lai skolotājiem darbs atgrieztos normālās sliedēs. Ralfs Artūrs
Man ir daudz sapņu
dāvanu, bet visvairāk vēlos vienu lielu dāvanu. Jau kopš agras bērnības esmu
vēlējusies sintezatoru. Pie manas vecmāmiņas ir sintezators, tur aizbraucot,
man ļoti patīk spēlēt. Esmu iemācījusies spēlēt 15 dziesmas. Esmu pataupījusi
vietu zem eglītes šai Ziemassvētku dāvanai. Varbūt brīnums notiks? Ieva
Ziemassvētkus es vēlētos
siltu un saulainu laiku. Mājās – koši zaļu eglīti ar lieliem bumbuļiem un sprakšķošām
gaismām. Gribētu, lai maniem vecākiem būtu daudz naudas, lai viņi būtu
priecīgi. Brālim uzdāvinātu viņa mīļāko mantu. Pasaulē gribētos, lai nenotiek
zemestrīces, vulkāna izvirdumi vai kādas citas katastrofas, lai pazustu
Covid-19, lai cilvēki dzīvotu 100 gadus.
Ralfs
Ziemassvētkos vēlos, lai
visiem ir dāvanas, daudz, daudz piparkūku, mandarīnu. Lai visi ir laimīgi savās
ģimenēs! Lai ir svētku sajūta starp savējiem! Sev Ziemassvētku dāvanā gribētu
sunīti, ar kuru spēlēties, dauzīties, vienkārši samīļot un iziet ārā
pastaigāties. Salvis
Savai ģimenei gribētu
dāvināt vislabākos Ziemassvētkus, lai visa mūsu lielā ģimene ir kopā, bet
vīrusa dēļ tā nenotiks. Vecākiem un vecvecākiem Ziemassvētkos sagatavošu kādu
dāvaniņu, bet mana lielākā dāvana – kopā būšana ar savējiem. Sabīne
Ja man būtu daudz naudas,
tad mammai Ziemassvētkos gribētu uzdāvināt jaunu veļasmašīnu, jo tā jau ir
veca. Omei – cepeškrāsni, lai var cept garšīgās kūkas, un arī jaunu televizoru.
Sev gribētu uzdāvināt motorolleri, lai tas būtu reģistrēts un varētu braukt pa
lielceļu. Brālim – dāvinātu jaunu mašīnu.
Roberts Kristiāns
19. septembrī Pasaules talkas dienā mūsu skolas Award pulciņa dalībnieki
kopā ar citām vienībām piedalījās ikgadējā talkā Likteņdārzā.
Kopā 90 talcinieki no visas Latvijas sagatavoja kociņus ziemai, mielojās ar
gardu zupu un devās ekskursijā pa Likteņdārzu. Paldies aktīvajiem jauniešiem
par atsaucību un darbu, skolotājai Ligitai Millerei par uzaicinājumu
piedalīties!
·
Likteņdārzā bija ļoti interesanti. Darbs nebija
grūts. Iepazinu jaunus draugus. Mums bija ap kokiem jāapliek sasmalcinātas
skaidas. Kristiāna Līva
18. septembrī Ogres stadionā pulcējās Ogres novada izglītības iestāžu
audzēkņi tradicionālajā pasākumā “Olimpiskā diena”, kuras devīze bija “Mēs
esam#sportiņā”.
Šajā dienā vingroja un sportoja visos Latvijas novados. Tāpat kā citur
Latvijā, arī Ogres stadionā rīts sākās ar kopīgu vingrošanu, pēc tam notika
stafetes – 4 x 100 m, pretstafete 12 x 60 m, zviedru stafete 100 x 200 x 300 x
400.
Mūsu skolu sacensībās pārstāvēja Intars Niks Kaiva, Krista Ozerinska, Estere
Keita Līcīte, Beāte Seila Dzalba, Sabīne Cīrule, Salvis Zariņš, Everts
Bukovskis, Kristiāna Līva Līcīte, Ingus Šteins, Kristiāna Marija Vaniņa, Ralfs
Artūrs Vaniņš, Silvestrs Dzalbs, Kristela Ozerinska. Liels prieks par mūsu sportiskajiem
skolēniem (lielo skolu konkurencē stafetēs izcīnījām 3.vietu!).Paldies sporta
skolotājam par ieguldīto darbu, audzinot sportiskus un fiziski aktīvus
skolēnus.
·
Jau vairākus gadus piedalos Olimpiskajā dienā.
Braucu, lai pavadītu laiku sportojot un cīnoties, nebēdāju, ka ne vienmēr ir
augsti rezultāti. Visi centās, bet vienmēr var labāk. Uzskatu, galvenais ir
piedalīties un cīnīties. Kristela
·
Olimpiskajā dienā es skrēju pretstafeti un
zviedru stafeti. Pretstafeti bija ļoti vienkārši skriet, bet zviedru stafetē
bija jāskrien 300 m. Tas bija daudz, pie beigām man jau sāka palikt slikti. Kristiāna Marija
·
Olimpiskajā dienā Ogrē mana komanda – Ingus
Šteins, Silvestrs Dzalbs, Miks Saulītis un Artjoms Antanovičs – izcīnīja
3.vietu, par to ir liels prieks. Ingus
·
Mums paveicās lieliski noskriet 4x100 stafeti,
kurā ieguvām 3.vietu. Mēs bijām pārsteigti un priecīgi par izdarīto un
sasniegto. Silvestrs
·
Piedalījos tikai pretstafetes skrējienā, pārējā
laikā jutu līdzi citiem. Sabīne
Septembra
otrajā svētdienā tiek atzīmēta Tēva diena, kad ar īpašu uzmanību un sveicieniem
varam pateikties saviem tētiem par visu to lielo gādību un mīlestību, ko esam
saņēmuši dzīves laikā.
Pasaulē Tēva dienai ir nedaudz vairāk kā simts
gadu sena vēsture. Svētku ideja aizsākās ASV 20.gadsimta sākumā un pamazām
kļuva aizvien populārāka, līdz daudzās pasaules valstīs tika pasludināta par
oficiāli svinamu dienu.
Latvijā Tēva diena tiek atzīmēta kopš 2008.gada.
Lai gan tradīcijas dažādās valstīs atšķiras, svētku sākotnējā ideja palikusi
nemainīga - pateikt paldies tētiem par viņu mīļumu, spēku un izturību, audzinot
savus bērnus.
Arī daudzās skolās notiek kopīgi pasākumiem
tēviem un viņu atvasēm. Taurupes pamatskolā vairākus gadus risinājās futbola
turnīrs, kurā spēkiem mērojās tēvu un viņu atvašu veidotās komandas. Pagājušajā
gadā vecāki izteica priekšlikumu, ka vajag kaut ko mainīt, ieviest jaunas
iedejas šo svētku rīkošanā.
Šogad Tēvu dienas pasākums risinājās ar devīzi «Laid pa vējam». Tēvi kopā ar bērniem meistarklasē
iemācījās veidot neparastus, krāsainus
un burvīgus pūķus.
Pasākuma organizatore skolotāja Ligita Millere
atzina: «Kas
var būt lielākā dāvana vissuperīgākajām tētim kā kopā būšana ar saviem
mīļajiem. Šoreiz pirmo reizi visi kopā meistarojām krāsainos pūķus. Viegli
palaist pa vējam, priecāties un pabaudīt neikdienišķo. Tikmēr skolas parkā tika sarūpēts māmiņu cienasts.
Paldies visiem!»
Jau sesto gadu pēc
kārtas vairāk kā 800 skolēni Zilajos kalnos pulcējās militāri patriotiskās
audzināšanas pārgājienā “Sagaidot Juglas kauju 103. gadadienu”.
Gājienā pulcējās Ogres un Ikšķiles novadu skolu 5.-12.klašu audzēkņi, kas
kājām mērojot ceļu no skolām Ogrē, Ikšķilē un Tīnūžos, pulcējās pie Dubkalnu
ūdenskrātuves. Tur viņus uzrunāja Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils
Helmanis, aicinot vienmēr atcerēties, kādu cenu maksāja mūsu vectēvi par brīvu
un neatkarīgu valsti. “Mīliet un cienīt savu valsti, un nododiet nākamajām
paaudzēt to tādu, par kādu cīnījās mūsu vectēvi - neatkarīgu un ar vienu valsts
valodu.”
Savukārt Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš atzīmēja, ka
1917. gadā notikušās Juglas kaujas deva iespēju izveidot mūsu valsti. Viņš
aicināja novērtēt to, ka mums ir sava valsts, un būt lepniem par tautas dēliem,
kas šo valsti aizstāv, kā arī vēlēja, lai šī Ogres un Ikšķiles novada pašvaldību
izveidotā tradīcija arī turpmāk tiktu saglabāta.
Klātesošos uzrunāja arī Zemessardzes 54.inženiertehniskā bataljona
komandieris pulkvežleitnants Ainārs Rauza, uzsverot, ka
Latvijas zemessargi vienmēr ir tikuši augsti novērtēti ne tikai Latvijā, bet
arī starptautiskajās operācijās. “Mēs esam pierādījuši, ka mums var uzticēties
un esam ievērojams spēks. Uz mūsu karavīriem var paļauties, un par Latvijas
neatkarību viņi gatavi ir ziedot pašu svarīgāko, kas viņiem ir.”
Savukārt Zemessardzes 54.inženiertehniskā bataljonakapelāns Ivars
Babris atzīmēja, ka ne jau bruņojums nodrošina uzvaru, bet gars, kas mūsos
mājo. Viņam ir liels prieks par jauniešiem, kas piedalās šajā pasākumā,
iespaidojas, iegūst garu un stājas zemessardzes rindās.
Pasākumā Zemessardzes 54.inženiertehniskā bataljona tika uzņemti 9 jauni
zemessargi, dziedāja Ogres 1. vidusskolas zēnu ansamblis. Skolēni varēja
aplūkot militāro tehniku, kā arī 20 kontrolpunktos veikt dažādas sportiskās un
izzinošās aktivitātes, ko bija sagatavojis Zemessardzes 54. inženiertehniskais
bataljons, Ogres Vēstures un mākslas muzejs, Ogres novada Tūrisma informācijas
centrs, Ikšķiles novada Tūrisma informācijas centrs, Gaisa spēku pretgaisa
aizsardzības divizions un citi. Savukārt ugunsdzēšanas un glābšanas paraugdemonstrējumus
nodrošināja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku aviācijas bāzes
Aviācijas eskadriļa. Skolēniem bija sarūpēts arī īsta karavīra cienīgs azaids -
putra un silta tēja.
Gājiens tiek rīkots ar mērķi izkopt savu nacionālo pašapziņu un piederības
sajūtu Latvijai, izzināt vēsturi un godināt strēlniekus. Pasākumu pēc Ogres un
Ikšķiles novadu iniciatīvas organizē Ikšķiles un Ogres pašvaldības, Ogres un
Ikšķiles novadu pašvaldību aģentūra "Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa
„Zilie kalni” attīstības aģentūra" un biedrība "Patriotiskās
audzināšanas un militārās tuvcīņas skola".
Jau desmito gadu pēc
kārtas jaunā mācību gada ieskaņā aizraujošā Sporta svētku dienā tikās Mazozolu,
Meņģeles un Taurupes izglītības iestāžu skolēni un pedagogi.
Šogad
izklaidējoši sportiskos etapus un stafetes organizēja visu trīs skolu pedagogi
pārstāvji. Prieks, ka iesakņojusies tradīcija ik gadu turpinās un veicina
draudzību starp triju skolu audzēkņiem.
Galvenais
sacensību tiesnesis bija Taurupes pamatskolas sporta skolotājs Arvīds Bogdāns,
bet stafešu organizatori un tiesneši mājniekiem Guna Daugule, Ineta Frēliha, Daina Švikstiņa. Meņģeliešus
pārstāvēja Olita Rudzīte, Irēna Andriksone, Ingrīda Ķezbere, Ilona Sineviča,
Vita Tēraude, mazozoliešus – Vera Gruzniņa, Ina Šīrone, Ineta Dreimane, Vija
Jēkabsone, Liene Millere, Daiga Zamarina,
Jaunajiem
sportistiem, kuri tika sadalīti jauktajās komandās pa desmit skolēniem katrā,
vajadzēja sevi pierādīt 9 stafetēs divu apļu gaitā. Kā ierasts, draudzīgi
samiksētās vienības startēja ar pašdarinātu nosaukumu. To vidū bija «Statoil», «Sīkaļas», «Žiglie»,
«Sprīdīši», «Vētra», «Tvisteri», «Ubs», «Pipari» un «Spridzeklīši». Stafetes (kopskaitā veselas 18) bija ļoti
daudzveidīgas. Tās neprasīja fizisku spēku un izcilas ātruma īpašības, bet
dalībniekiem nācās likt lietā asprātību, izveicību, lokanību, pacietību,
uzmanību, aprēķinu, pareizu taktisko risinājumu un komandas saliedētību.
Sporta
dienas noslēgumā garšīgu suminājumu saņēma visas jauktās komandas. Katra
komanda izvirzīja arī vienu īpašo dalībnieku, kurš pēc biedru vērtējuma bija
vislabākais organizators, izpalīdzīgākais, atbildīgākais, draudzīgākais, aktīvākais,
sportiskākais.
Saskaitot
atsevišķās disciplīnās iegūtās vietas un punktus, kļuva skaidrs, ka 9 komandu
cīņā uzvarēja «Spridzeklīši».
Komandā spridzināja taurupieši Artūrs Ieviņš, Everts Bukovskis, Ieva
Avricēviča, Estere Keita Līcīte, mazozolieši Keita Vonoga, Lāsma Kalēja,
Ritvars Morkāns, Kristaps Aleksandrs Gromovs, kā arī meņģelieši Undīne Millere
un Adrians Jurģis. 2.vietā ierindojās «Pipari», trešie - «Vētra».
Bez šaubām, vinnētāji bija visi...
Kad naktis kļūst garākas un tumšākas, ābeles līkst no ražas
smaguma, pīlādžogas tvīkst arvien košāk, dārzos slienas gladiolu zobeni un
visās varavīksnes krāsās zied asteres, droša zīme - klāt Zinību diena skolas bērniem, kuri pa
vasaru pastiepušies, iedeguši, reizē skaļi, nedaudz apmulsuši un satraukušies –
kāds nu būs jaunais mācību gads šajā dīvainajā laikā.
Taurupes pamatskolas skolēniem šajā 1.septembrī svētkus radīja
skolas pedagogi un vecāki, sniedzot gan
muzikālus priekšnesumus, gan aicinot padomāt par vērtībām.
Vērtības un to izpausmi tikumos cilvēki apgūst visu mūžu, arī
ārpus izglītības iestāžu sienām. Skolēni sev nozīmīgās vērtības saredz ikdienas
saziņā un mijiedarbē gan ģimenē, gan skolā, gan draugu un plašākas sabiedrības
lokā.
Skolotāji, pārlapojot nezūdošās vērtības literatūrā, aicināja
skolēnus aizdomāties par svarīgākajām dzīves vērtībām. Lai katram no mums būtu
kāds, kuram varētu teikt tāpat kā Vinnijs Pūks: “Katra
diena, ko pavadām kopā, ir mana mīļākā diena. Ja kādreiz pienāk diena, kad mēs
nevaram būt kopā, paturi mani savā sirdī – es tur palikšu vienmēr.” (A.Milns)
Veicot ikdienas pienākumus, svarīgi zināt, ko vēlies
sasniegt, kāda ir tava atbildība. Pedagogiem jāprot iejusties bērna pārdzīvojumos,
ieskicēt ceļu zināšanu sasniegšanai, jo
“vienīgi bērni zina, ko viņi meklē”. (Antuāns de Sent-Ekziperī
“Mazais princis”)
Svarīga
vērtība – gudrība, māka izmantot zināšanas labā veicināšanai savā
un sabiedrības dzīvē. “Kaut jel spētu izbrist
līdz tai vietai, kur debess velve nolaižas līdz ūdens līmenim, tad redzētu, kas
tur īsti ir aiz viņiem. Brīnums, kāpēc saule netika nekad tālāk kā līdz zināmai
strīpai.” (Sudrabu Edžus “Dullais
Dauka”)
Ģimene,
mājas, savējie – laimīgā zeme nav jāmeklē aiz trejdeviņiem kalniem un
trejdeviņām zemēm, tā ir tepat, tikai jāmāk atrast un ieraudzīt. “Mājās! Es esmu atkal mājās! Tavu brīnumu!”
(A. Brigadere “Sprīdītis”)
Spēja piedot, vēlība, atsaucība pret citiem, pieklājība, lai ikreiz mēs varētu
teikt kā Baltais Runcis: “ Kāpēc vairot sāpes?
Lai vairojas labāk prieks. Es nepieminu ļaunu.” (Kārlis Skalbe “Kaķīša
dzirnavas”).Ne vērtības, ne tikumus tieši iemācīt vai ieaudzināt
nevar, tādēļ pedagogu pienākums un atbildība ir stiprināt ieradumus.
Zinību dienā
taurupiešus sveica arī Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, Taurupes
pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Stafeckis
un skolas direktore Lonija Pušmucāne. Skolas pedagogu kolektīvam šogad
pievienojās Agnese Līcīte, kura paralēli darbam pirmsskolas grupiņā studēs
Latvijas Universitātes Madonas filiālē.
Garšīgu pārsteigumu, dāvinot saldējumu, visiem skolēniem sagādāja vietējais
veikals “AIBE”.
No 20.jūlija līdz 20.augustam Ogres Centrālā bibliotēka aicināja
skolēnus piedalīties radošo darbu konkursā “Mana vasaras recepte”.
Skolēni tika aicināti radoši pastāstīt par savu jaukāko vasaras
dienu, to uzzīmējot vai par to uzrakstot eseju, dzejoli vai miniatūru.
Konkursa uzvarētāju vidū ir arī mūsu
skolēna Silvestra Dzalba dzejolis par spilgtāko vasaras dienu – Līgo
svētkiem!
25. augustā tika aizvadītas starpnovadu izglītības iestāžu darbinieku 26. sporta spēles “Kad nekas nav tā, kā bija”, kurās piedalījās 25 komandas no Ogres, Lielvārdes, Ķeguma un Ikšķiles novada izglītības iestādēm.
Sporta spēles sākās ar gājienu, valsts himnu, svinīgu karoga pacelšanu, kam
sekoja arī laba vēlējumi.
Veiksmi visām komandām un lielu paldies par uzdrīkstēšanos organizēt šīs
sporta spēles Taurupes pamatskolas Mazozolu filiālei teica Ogres
novada sporta centra direktore Dzirkstīte Žindiga. Lai šī diena būtu īpašs
piedzīvojums, visiem sportistiem vēlēja Taurupes pamatskolas
Mazozolu filiāles vadītāja Vera Gruzniņa. Enerģiju un možu garu
dalībniekiem vēlēja arī Ogres starpnovadu izglītības darbinieku arodbiedrības
vadītāja Velga Kalniņa.
Klātesošos sveica arī Mazozolu pagasta pārvaldes vadītājs Dzintars Žvīgurs,
sakot lielu paldies par to, ko izglītības iestāžu darbinieki dara mūsu bērnu
labā. Savukārt Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils
Helmanis atzīmēja, ka mēs katrs esam atšķirīgs, ar dažādiem uzskatiem, no dažādām
nācijām, tomēr sports ir tas, kas vieno. Viņš aicināja būt saliedētiem, tad
viss izdosies.
Kopumā sporta spēlēs piedalījās 25 komandas, no kurām 24 startēja 15
izveidotajās stafetēs, bet pasākuma organizatori - Taurupes pamatskolas
Mazozolu filiāle - bija tiesneši un uzraugi. Sagatavotie uzdevumi bija
ļoti dažādi - gan tādi, kas saliedē komandu un atklāj komandas sadarbību,
gan liecina arī par dalībnieku sportisko sagatavotību. Visi sporta spēļu
dalībnieki bija pozitīvi noskaņoti un sagatavotos uzdevumus veica ar lielu
degsmi un prieku.
Kopvērtējumā 1. vietu ieguva Ķeguma komercnovirziena vidusskola, aiz sevis
atstājot Ogres novada Sporta centru, bet trešās vietas ieguvēji ir Birzgales
pamatskola.
Mūsējiem 14.vieta. Komandā startēja Lonija
Pušmucāne, Arvīds Bogdāns, Guna Daugule, Ineta Frēliha, Agnese Līcīte, Kārlis
Ozerinskis, Vanda Prancāne, Daiga Rosicka, Daina Švikstiņa, Ilona Zariņa, Sanda
Zariņa.
Pirms jaunā mācību gada sākuma, lai uzlabotu skolas vidi un nodrošinātu
bērniem patīkamāku uzturēšanos mācību iestādē, izremontēta garderobe,
kā arī pagrabā uzstādīts gaisa sausinātājs. Mācību vajadzībām iegādāts
televizors, veikts kosmētiskais remonts virtuvē, uzstādītas 7 video novērošanas
kameras un ierīkota papildus signalizācija skolas ēkai un skolas katlu mājai.
Lai mācības notiktu klātienē un Covid-19 infekcijas dēļ netiktu
pārtrauktas, uzsākot jauno mācību gadu, ir izstrādāti noteikumi, kas nosaka
kārtību, kādā tiek veikti epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19
infekcijas izplatības ierobežošanai.
Skolēnu vasaras brīvlaika pēdējā mēneša otrajā pusē Taurupes pamatskolas mūzikas skolotājas Ligitas Milleres vadībā tika aizvadīta neformālās izglītības dienas nometne Taurupē «Piedzīvojums dabā». Pamattēma «Daba prātos, Daba darbos».
Piecu dienu pasākumos bija aicināti
piedalīties jaunieši no 13 līdz 24 gadiem. Tie, kuri gatavi iepazīt jaunus
draugus; ir atbildīgi par sevi, savu un citu laiku; pacietīgi uz izzinoši; tie,
kuri nebaidās no izaicinājumiem un piedzīvojumiem.
Dienas
nometnes mērķis – ielūkoties pašizaugsmes programmā AWARD, saprast tās
būtību un nozīmi, tādējādi apgūstot dzīvei noderīgas prasmes; izvirzot
konkrētus mērķus dažādās jomās, lai veicinātu savas individuālas personības
pilnveidi.
Daudzpusīgās nodarbībās sevi pierādīja
pusaudži un jaunieši no Taurupes pamatskolas, Mazozolu un Meņģeles filiāles. Klātienē
varēja asistēt vecāki, kā arī brīvprātīgie jaunieši, kas ieguvuši zelta un
sudraba AWARD apbalvojumus.
Dienu
ritējumā nometnes dalībnieki iepazinās, nostiprināja draudzības saiknes;
ieturēja kopīgas maltītes; uzklausīja pašreizējo awardiešu stāstus; startēja prāta vētrā, runājot par
dažādām dzīves jomām, cilvēciskām pamatvērtībām visa mūža garumā; veica
saliedētības un grupu darba aktivitātes; apguva jaunas prasmes un iemaņas;
sportoja; izplānoja ceļojumu un sagatavojās tam, domājot par ekipējumu, sabalansētu
uzturu, pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu, navigācijas pamatprasmēm.
Katras dienas beigās sekoja rūpīgs, detalizēts izvērtējums, bet nometnes
izskaņā – atgriezeniskā saite, grupu prezentāciju gatavošana.
Vairāk stāsta, savos iespaidos un
atziņās dalās, jauno paaudzi motivē turpmākajiem darbiem un sasniegumiem
skolotāja Ligita: «Tā bija nedēļa citā pasaulē. Vieta, kur jaunieši mācās
Lielās Dzīves pamatvērtības – jaunas prasmes un pieredzi.
Arī šoreiz – «Piedzīvojums
dabā». Taurupe ir vieta,️ kur jau otro
gadu varam realizēt neformālās izglītības nometni. Apmācību saturs mērķtiecīgi
plānots tā, lai katrs jaunietis gūtu gan fizisko spēku, gan viedumu, gan
situāciju risināšanas iemaņas.
Nav vienādu recepšu, divreiz vienā
upē tu neiekāpsi, ne vienmēr viss pienests uz paplātes un reizēm tev nav
palikts apakšā spilventiņš. Tik daudz dzirdēti vārdi – vai tie ir pašsaprotami?
Kāds tiem skaidrojums!
Ir gadījumi, kad️ viedtālrunī
lejuplādētās aplikācijas vienkārši nestrādā. Ko, nu? Tad tev jāieklausās – cilvēkos,
dabas likumos.... Brīžiem nav viegli. ....
«Daba prātos, daba darbos»
– tās ir zināšanas, kuras tu vari pārmantot, esot kopā ar pieredzējušiem
cilvēkiem. Ielausīties, aptaustīt, izbaudīt, izsmaržot, sajust, vērot, domāt, darīt!
Jā, nav viegli, bet beigu beigās visu atsver prieks un gandarījums.
Paldies, par laimīgiem bērniem – man
bija laime šos vārdus dzirdēt no vecākiem.
Lai mums visiem Lielā Dzīve ir viens
liels un pozitīvi pārsteidzošs PIEDZĪVOJUMS!
Paldies, projektā iesaistītajiem –
Viesturam Laimītem, Helmutam Helmim, Taurupes pagasta pārvaldei, Taurupes
pamatskolai, Ogres pašvaldībai. Lai šī neformālās izglītības nometne ir mans
ieguldījums nākotnē! Lepojos ar Jums, jaunieši!»
Un kas
piebilstams nometnes dalībniekiem?
«Man patika.
Visvairāk – trešā un ceturtā nometnes diena jeb nakšņošana mežā, kā arī
pārgājiens. Nācās iet pa upi, kedas vairs nevarēju atmazgāt, bet emocijas bija
superīgas. Mežā mēs gājām pirtiņā, ko paši uzcēlām; cepām ļoti gardas vafeles
un sēdējām pie ugunskura; spēlējām mēmo šovu. Otrajā dienā pildījām dažādas
aktivitātes, kuras organizēja «eži». Tas bija ļoti interesanti. Piektā diena bija forša, žēl ka nometne ir beigusies,» Kristiāna
Līva Līcīte.
«Nometne bija kolosāla. Atkal ieguvu jaunus draugus.
Nometnē man visvairāk patika uzdevums, kas jāveic visai komandai kopā. Mums
vajadzēja nopelnīt resursus, lai veiksmīgi paveiktu pēdējo uzdevumu. Ja šāda
nometne notiks arī nākamgad, es ar lielāko prieku piedalīšos,» Elizabete Donska.
«Šajā nometnē
es satiku jaunus cilvēkus, iepazinu uzticamus draugus un sakrāju gadiem
neaizmirstamas atmiņas,» Rūdolfs Donskis.
«Nodarbības
un pasākumi bija ļoti interesanti. Man viss patika, jo ieguvu jaunus draugus un
dzīves pieredzi. Nākamajā gadā arī gribētu doties uz šo nometni,» Eduards Podrezs.
Es
vienīgais no skolas piedalījos Ēnu dienā. Jau otro gadu ēnoju savu mammu
uzņēmumā “Kvist”. "Kvist" ir daļa no starptautiskas uzņēmumu grupas,
kurā iekļaujas arī "Kvist Industries" ar centrālo biroju Dānijā.
Uzņēmumā top krēsli un galdi pasaulslaveniem mēbeļu dizaina zīmoliem,
lielākoties tādiem, kurus pazīstam kā skandināvu dizaina pārstāvjus. Visa
uzņēmuma produkcija – 99,9% – nonāk eksporta tirgos, 85% no tās – Eiropā. Tāpat
"Kvist" Latvijā tapušās mēbeles eksportē uz Kanādu, Austrāliju un
Ķīnu.
Ēnojot
man uztic kādus nelielus darbus, piemēram, pakot krēslus, kas ir uz paletēm, un
pat vest prom tos krēslus. Kad bija pārtraukums, mēs varējām apskatīties arī
krāsošanas cehā.
Kristiāns Roberts Rudzītis
17.
februārī Ogres novada Kultūras centrā norisinājās skatuves runas konkurss, kurā
runas prasmēs sacentās 67 skolēni no Ogres, Ķeguma un Lielvārdes novada. Mūsu
skolu pārstāvēja Estere Keita Līcīte (35 punkti no 50) un Silvestrs Dzalbs (37
punkti), bet sagatavoja konkursam skolotāja Daina Švikstiņa.
Skolēnus vērtēja Ogres Tautas teātra režisors un Ogres
Goda pilsonis Jānis Kaijaks, režisors un pedagogs Kārlis Lišmanis, Ogres
Centrālās bibliotēkas direktores vietniece Aija Žilvinska, Ogres novada
Kultūras centra kultūras projektu koordinatore Laura Indriksone, Lielvārdes
novada pašvaldības izglītības speciāliste Brigita Zariņa un Ķeguma novada
pašvaldības speciāliste izglītības jautājumos Sandra Čivča.
·
Skatuves runas konkursā biju lepns par
izdarīto, jo pašam un citiem patika. Šogad ļoti dīvaini tika sadalītas pakāpes
un uzstāšanās secība. Ieguvu 2.pakāpi. Silvestrs
Dzimtās
valodas dienā Rīgas Latviešu biedrības namā pulcējās 275 skolēni un skolotāji
no 55 skolām. Pasākumā tika sveikti konkursa „Izstāsti man savu sapni”
uzvarētājus.
Sākumā varēja noklausīties labāko darbu fragmentus
Latvijas Nacionālā teātra aktieru Agneses Cīrules un Jēkaba Reiņa lasījumā. Tā
kā šī gada tēma bija sapnis, tad pasākumā sapni centās uzburt burvju mākslinieks
Dante Pecolli un Elza Rozentāle ar grupu „Bur mani”.
Latviešu valodas aģentūra
sveica skolēnu radošo darbu konkursa „Izstāsti man savu sapni” uzvarētājus. Katru
gadu konkursa dalībnieku skaits pieaug, šogad bija rekordliels pieteikumu skaitu – 1234 radoši
darbi no visas pasaules. 693 no tiem ir literārie darbi, 541 – zīmējumi.
Literāro darbu 1.–4. klašu grupā starp 154 iesūtītajiem darbiem
atzinību saņēma Esteres
Keitas Līcītes domraksts (skolotāja Daina Švikstiņa).
No mūsu skolas konkursā vēl piedalījās ar
radošajiem darbiem Silvestrs Dzalbs (8.kl.), Kristela Ozerinska (8.kl.),
Elvita Bresme (9.kl.), skolotāja Vanda Prancāne,
ar zīmējumiem
– Elīza Avricēviča (3.kl.), skolotāja Guna Daugule, Ramona Priede, Beāte Seila
Dzalba (4.kl.), skolotāja Daina Švikstiņa, Everts Bukovskis (7.kl.), Mikus
Eriņš (5.kl.), Sabīne Eriņa (1.kl.), skolotāja Ineta Frēliha.
28.janvārī
mūsu skolēniem bija iespēja arēnā “Rīga” fanu sektorā noskatīties Rīgas
“Dinamo” spēli pret Novosibirskas “Sibirj”. Mūsējiem atkal zaudējums 0 pret 1.
Paldies par sagādāto iespēju Agnesei un Andrim Līcīšiem!
Valentīndienas
vakarā skolā notika vecāku kopsapulce. Pirmajā daļā skolas direktore Lonija
Pušmucāne pastāstīja par aktualitātēm valstī un skolā, kā arī par gaidāmo
akreditāciju. Otrajā daļā Kristīnes Kristjansones
vadībā notika radošā darbnīca vaska
sveču un dekoru izgatavošanā, apvienojot to ar degustācijām un stāstījumu par
un ap bitēm un to produkciju.
23.februārī pie skatītājiem ar jauno – sesto – sezonu atgriezīsies šovs ”Es mīlu tevi, Latvija”. Mums bija lieliska iespēja klātienē vērot šova tapšanu un tā aizkulises, kā arī pēc raidījuma ieraksta fotografēties kopā ar tā dalībniekiem: Valtera Krauzes komandu – Sigitu Jegļevsku, Māru Upmani – Holšteinu, Oskaru Leperu, kā arī ar mūsu atbalstīto Janas Duļevskas komandu – Vari Vētru, Tomasu Jaunzemu, Kristapu Rūķīti.
Raidījums ēterā būs redzams Pūpolsvētdienā 5.aprīlī.
Jau
devīto gadu pēc kārtas Taurupes, Mazozolu un Meņģeles skolu labākie skatuves
runas meistari pulcējās vienkopus, lai apliecinātu savas oratoru dotības.
Skatuves
runas konkursa mērķis ir izkopt skolēnos nacionālo identitāti, veicināt radošo
un emocionālo pašizpausmi; izmantojot vārda mākslas spēku, attīstīt un
pilnveidot bērnu un jauniešu skatuves runas kultūru un aktiermeistarību;
rosināt iztēli un prasmi noturēt auditorijas uzmanību, kā arī sekmēt interesi
par latviešu un pasaules literatūras mantojumu.
Iedibinātās
tradīcijas secībā šoreiz pasākums
tika organizēts Meņģelē latviešu valodas un literatūras skolotājas Ingrīdas
Ķezberes vadībā.
Vispirms
dalībniekiem muzikālu sveicienu sniedza Kokneses mūzikas skolas audzēkne Laura
Mūrmane. Konkursu atklāja 7.-9.klašu
grupa, kuras sastāvā žūrijas un klausītāju simpātijas centās iekarot seši
dalībnieki. Viņu paraugam sekoja un priekšnesumus sniedza 9 skatuves
mākslinieki no 4.-6.klašu grupas, kā arī septiņi no 2.-3.klašu grupas.
Vērtējot
skolēnu uzstāšanos, žūrija uzmanību vērsa daiļdarba saturam, tā domas atklāsmei,
repertuāra atbilstībai runātājam.
Šoreiz
žūrijas komisija dalībniekiem nedalīja godalgotās vietas, bet piešķīra dažādas
izvēlētā daiļdarba nominācijas, piemēram, priecīgākais, interesantākais,
nopietnākais, izteiksmīgākais, smieklīgākais, neparastākais, ritmiskākais utt..
2.-3.kl.grupā
no mūsējiem piedalījās Krista Ozeriska.
4.-6.kl. grupā piedalījās Estere Keita
Līcīte, Ramona Priede, Kendija Ozerinska, Salvis Zariņš. 7.-9.kl. grupā startēja
Everts Bukovskis, Silvestrs Dzalbs un
Marika Deņisova.
Ikviens
dalībnieks saņēma nominācijas apliecinājuma goda rakstu, kā arī nelielas
piemiņas balvas. Pie pārsteiguma balviņām
izlozē tika Elīza Blaua, Artūrs
Šubrovskis un Marika Deņisova. Īpašā simpātiju balva no Meņģeles Tautas nama nonāca
Esteres Keitas Līcītes (4.kl.) īpašumā.
Skatuves
runas konkursa noslēgumā žūrija uzsvēra, ka visi jaunie oratori bija labi
sagatavojušies – paldies skolotājiem par ieguldīto darbu. Priekšnesumi izdevās
skanīgi un pārdomāti. Izpildītie darbi bija ļoti dažādi un interesanti, tāpat
kā individuālais sniegums – kāds pārliecinošs un aizrautīgs, cits – nedrošāks.
Paldies visiem skolēniem par uzdrīkstēšanos uzstāties.